Itāļu valoda

Lingua italiana

Dzimtā valodā runājošo skaits

aptuveni 65 miljoni

Oficiālā valoda

Itālijā, Šveicē, Sanmarīno, Vatikānā, ES

Minoritātes valoda

Horvātijā un Slovēnijā

Diasporas valoda

Brazīlijā (25 milj.), Argentīnā (24 milj.), ASV (18 milj.), Kanādā (1,5 milj.), Urugvajā (1,5 milj.), Austrālijā (0,85 milj.) u. c.

Alfabēts
Latīņu, 21

Gramatiskie locījumi
0

Valodas kods
it, ita

Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO

Valodu saime
Indoeiropiešu, romāņu, itāļu-dalmāciešu

Dialektu skaits
7 pamatgrupas

Visgarākais vārds

precipitevolissimevolmente

ļoti ātri, strauji

Tas bija radīts 1677. gadā, un kopš tā laika paliek visgarākais itāļu valodas vārds.

Dīvains vārds vai teikums

aiuole

dārza dobes

Visīsākais itāļu vārds, sastāvošs no pieciem patskaņiem.

funamboleschi

virves dejotāji

Garākais itāļu vārds, kurā neatkārtojas neviens burts.

Itāļu valodas ietekme

Itāļu valoda ir oficiālā valoda Itālijā un ES un minoritāšu valoda divās ES valstīs. Šī ir viena no visplašāk lietojamām valodām Eiropas Savienībā, līdzīgi vācu, angļu un franču. Tā nav starptautiska valoda kā angļu, franču vai spāņu, taču ir plaši lietojama Vidusjūras valstīs un ir viena no populārākajām svešvalodām pēc apguvēju skaita pasaulē. Itāļu valodas zināšanas ir nepieciešamas mākslas vēsturniekiem un muzikantiem, it sevišķi tiem, kas nodarbojas ar operu. Tā ir ļoti svarīga arī gastronomijas jomai visā pasaulē. Itāļu valoda bija ietekmējusi gandrīz visas pasaules valodas, it īpaši minētajās nozarēs. Vārdi un izteicieni, tādi kā sfumato, fresco, villa (mākslā un arhitektūrā), concerto, ballerina, allegro, baritone (mūzikā), motto, novel, notturno (literatūrā) vai spaghetti, espresso, pizza, pasta, arī zero, lava, volcano un neutrino (zinātnē) ir tikai daži no tūkstošiem vārdu, ienākušu visās Eiropas valodās. Tas liecina par gandrīz absolūtu itāļu kultūras dominēšanu Eiropas vēsturē no romiešu laikiem, Renesansi līdz pat mūsdienām. Franču valoda aizguva no itāļu aptuveni 3000 vārdu. Kaimiņdialekti Francijā, Horvātijā vai Slovēnijā ir itāļu valodas krietni ietekmēti, maltiešu valoda ir itāļu vārdu pilna. Nav jāaizmirst, ka mūsdienās itāļu ir darba valoda Vatikānā, bez tam viņa ir svarīga visā katoļu pasaulē.

Gramatika

Itāļu valoda ir zaudējusi latīņu valodas locījumus, izņemot personas vietniekvārdus: (io, me — es, mani); tajā ir divas gramatiskas dzimtes ar artikulu, īpašības vārdu un lietvārdu saskaņojumu. Dzimte ir norādāma arī ar artikulu vai galotni: un ragazzo buono (labs zēns), una ragazza buona (laba meitene). Formveidošana piemīt vienīgi personas vietniekvārdiem. Tipiska artikula formveidošanas pazīme ir artikulu un prievārdu kontrakcija: del, dello, dell‘, dei, degli, della, delle utt.

	Vienskaitlis		Daudzskaitlis
	Noteiktais	Nenoteiktais	Noteiktais	Nenoteiktais
Vīriešu dzimte -o	il ragazzo zēns	un ragazzo	i ragazzi	dei ragazzi
Sieviešu dzimte -a	la ragazza meitene	una ragazza	le ragazze	delle ragazze
Vīriešu dzimte -o Vārda sākuma patskanis	l’amico draugs	un amico	gli amici	degli amici
Sieviešu dzimte -a Vārda sākuma patskanis	l’amica draudzene	una amica un’ idea	le amiche delle idee	delle amiche
Vārda sākuma s+līdzskanis	lo scopo mērķis	uno scopo	gli scopi	gli scopi

Vārdu veidošanā itāļu valoda izvairās no salikteņiem. Vārdu secība parasti ir SVO, īpašības vārdi seko lietvārdiem: una casa grande (liela māja).

Darbības vārdiem ir personas un skaita kategorijas, viņi saskaņojas ar subjektu. Itāļu valodā ir daudz nekārtnu darbības vārdu. Kārtnie darbības vārdi ir iedalāmi trijās (vai četrās) grupās, atkarīgi no galotnes nenoteiksmē (-are, -ere, -ire, -isco: parlare, credere, partire, finire, finisco). Šeit ir dots pirmās grupas kārtna darbības vārda konjugācijas piemērs:

Indikatīvs
	Vienskaitlis			Daudzskaitlis
	1. persona	2. persona	3. persona	1. persona	2. persona	3. persona
Vienkāršā tagadne	io amo	tu ami	egli ama	noi amiamo	voi amate	essi amano
Saliktā tagadne	io ho amato	tu hai amato	egli ha amato	noi abbiamo amato	voi avete amato	essi hanno amato
Imperfekts	io amavo	tu amavi	egli amava	noi amavamo	voi amavate	essi amavano
Saliktā pagātne	o avevo amato	tu avevi amato	egli aveva amato	noi avevamo amato	voi avevate amato	essi avevano amato
Absolūtā pagātne	io amai	tu amasti	egli amò	noi amammo	voi amaste	essi amarono
Attālā saliktā pagātne	io ebbi amato	tu avesti amato	egli ebbe amato	noi avemmo amato	voi aveste amato	essi ebbero amato
Vienkāršā nākotne	io amerò	tu amerai	egli amerà	noi ameremo	voi amerete	essi ameranno
Saliktā nākotne	io avrò amato	tu avrai amato	egli avrà amato	noi avremo amato	voi avrete amato	essi avranno amato
Konjunktīvs
Tagadne	che io ami	che tu ami	che egli ami	che noi amiamo	che voi amiate	che essi amino
Pagātne	che io abbia amato	che tu abbia amato	che egli abbia amato	che noi abbiamo amato	che voi abbiate amato	che essi abbiano amato
Imperfekts	che io amassi	che tu amassi	che egli amasse	che noi amassimo	che voi amaste	che essi amassero
Pluskvamperfekts	che io avessi amato	che tu avessi amato	che egli avesse amato	che noi avessimo amato	che voi aveste amato	che essi avessero amato
Kondicionālis
Tagadnes kondicionālis	io amerei	tu ameresti	egli amerebbe	noi ameremmo	voi amereste	essi amerebbero
Pagātnes kondicionālis	io avrei amato	tu avresti amato	egli avrebbe amato	noi avremmo amato	voi avreste amato	essi avrebbero amato
Imperatīvs
Tagadne	—	ama	ami	amiamo	amate	amino
Nenoteiksme
Tagadne	amare
Pagātne	avere amato
Divdabis
Tagadne	amante
Pagātne	amato
Ģerundīvs
Tagadne	amando
Pagātne	avendo amato

Rakstības sistēma

Itāļu dialekti un Itālijas valodas

Itālijas lingvistiskā dažādība faktiski ir lielāka, nekā citās romāņu valodās runājošās valstīs kopā ņemot. Literārā itāļu valoda daudzos aspektos ir tuvāka spāņu vai portugāļu, nekā pjemontiešu vai neapoliešu valodām. Pjemontiešu dialekti pēc dažām pazīmēm ir tuvāki provansiešu un franču valodām, nekā itāļu valodai. Citas lielākās lokālās valodas — venēciešu, emīliešu, romanješu, lombardiešu, dženoviešu-ligūriešu, neapoliešu, sicīliešu — neatkarīgi attīstījušās no vulgārās latīņu, nevis toskāniešu valodas, kura ir literārās itāļu valodas pamats. Tāpēc var runāt par Itālijas valodām, nevis par itāļu valodas dialektiem, jo katram no šiem vernakulāriem ir savi dialekti, dažiem no tiem ir rakstu forma un bieži vien bagāta literatūra.

Toskāniešu valoda joprojām ir uzskatāma par "vistīrāko" itāļu valodas dialektu, jo šī ir vistuvāka klasiskai latīņu valodai. Visietekmīgāka valodas forma pašlaik ir bieži saukta par Lingua toscana in bocca Romana: toskāniešu valoda romiešu mutē. Tomēr šī tāda nebija līdz pat 19. gadsimtam, kad valoda, kurā runāja izglītoti toskānieši izplatījās un kļuva par jaunās nācijas valodu. Itālijas apvienošanās 1861. gadā dziļi ietekmēja ne tikai politisko dzīvi, bet arī izraisīja nozīmīgas sociālas, ekonomiskas un kultūras pārmaiņas. Ar obligāto izglītību ieviešanu lasītprasmes nozīme palielinājās un daudzi cilvēki, izvēlējušies nacionālo valodu, atstāja savu dzimto dialektu vai attīstīja literārās valodas lokālo dialektu vai variantu (Italiano popolare), nokrāsotu ar lokālo vernakulāru.

Avots: Wikimedia Commons

Lingvopēdija