Itāļu valoda
Lingua italiana
Lingua italiana
aptuveni 65 miljoni
Itālijā, Šveicē, Sanmarīno, Vatikānā, ES
Horvātijā un Slovēnijā
Brazīlijā (25 milj.), Argentīnā (24 milj.), ASV (18 milj.), Kanādā (1,5 milj.), Urugvajā (1,5 milj.), Austrālijā (0,85 milj.) u. c.
Itāļu valoda ir oficiālā valoda Itālijā un ES un minoritāšu valoda divās ES valstīs. Šī ir viena no visplašāk lietojamām valodām Eiropas Savienībā, līdzīgi vācu, angļu un franču. Tā nav starptautiska valoda kā angļu, franču vai spāņu, taču ir plaši lietojama Vidusjūras valstīs un ir viena no populārākajām svešvalodām pēc apguvēju skaita pasaulē. Itāļu valodas zināšanas ir nepieciešamas mākslas vēsturniekiem un muzikantiem, it sevišķi tiem, kas nodarbojas ar operu. Tā ir ļoti svarīga arī gastronomijas jomai visā pasaulē. Itāļu valoda bija ietekmējusi gandrīz visas pasaules valodas, it īpaši minētajās nozarēs. Vārdi un izteicieni, tādi kā sfumato, fresco, villa (mākslā un arhitektūrā), concerto, ballerina, allegro, baritone (mūzikā), motto, novel, notturno (literatūrā) vai spaghetti, espresso, pizza, pasta, arī zero, lava, volcano un neutrino (zinātnē) ir tikai daži no tūkstošiem vārdu, ienākušu visās Eiropas valodās. Tas liecina par gandrīz absolūtu itāļu kultūras dominēšanu Eiropas vēsturē no romiešu laikiem, Renesansi līdz pat mūsdienām. Franču valoda aizguva no itāļu aptuveni 3000 vārdu. Kaimiņdialekti Francijā, Horvātijā vai Slovēnijā ir itāļu valodas krietni ietekmēti, maltiešu valoda ir itāļu vārdu pilna. Nav jāaizmirst, ka mūsdienās itāļu ir darba valoda Vatikānā, bez tam viņa ir svarīga visā katoļu pasaulē.
Itāļu valoda ir zaudējusi latīņu valodas locījumus, izņemot personas vietniekvārdus: (io, me — es, mani); tajā ir divas gramatiskas dzimtes ar artikulu, īpašības vārdu un lietvārdu saskaņojumu. Dzimte ir norādāma arī ar artikulu vai galotni: un ragazzo buono (labs zēns), una ragazza buona (laba meitene). Formveidošana piemīt vienīgi personas vietniekvārdiem. Tipiska artikula formveidošanas pazīme ir artikulu un prievārdu kontrakcija: del, dello, dell‘, dei, degli, della, delle utt.
Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||
---|---|---|---|---|
Noteiktais | Nenoteiktais | Noteiktais | Nenoteiktais | |
Vīriešu dzimte -o | il ragazzo zēns |
un ragazzo | i ragazzi | dei ragazzi |
Sieviešu dzimte -a | la ragazza meitene |
una ragazza | le ragazze | delle ragazze |
Vīriešu dzimte -o Vārda sākuma patskanis |
l’amico draugs |
un amico | gli amici | degli amici |
Sieviešu dzimte -a Vārda sākuma patskanis |
l’amica draudzene |
una amica un’ idea |
le amiche delle idee |
delle amiche |
Vārda sākuma s+līdzskanis | lo scopo mērķis |
uno scopo | gli scopi | gli scopi |
Vārdu veidošanā itāļu valoda izvairās no salikteņiem. Vārdu secība parasti ir SVO, īpašības vārdi seko lietvārdiem: una casa grande (liela māja).
Darbības vārdiem ir personas un skaita kategorijas, viņi saskaņojas ar subjektu. Itāļu valodā ir daudz nekārtnu darbības vārdu. Kārtnie darbības vārdi ir iedalāmi trijās (vai četrās) grupās, atkarīgi no galotnes nenoteiksmē (-are, -ere, -ire, -isco: parlare, credere, partire, finire, finisco). Šeit ir dots pirmās grupas kārtna darbības vārda konjugācijas piemērs:
Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
1. persona | 2. persona | 3. persona | 1. persona | 2. persona | 3. persona | |
Indikatīvs | ||||||
Vienkāršā tagadne | io amo | tu ami | egli ama | noi amiamo | voi amate | essi amano |
Saliktā tagadne | io ho amato | tu hai amato | egli ha amato | noi abbiamo amato | voi avete amato | essi hanno amato |
Imperfekts | io amavo | tu amavi | egli amava | noi amavamo | voi amavate | essi amavano |
Saliktā pagātne | o avevo amato | tu avevi amato | egli aveva amato | noi avevamo amato | voi avevate amato | essi avevano amato |
Absolūtā pagātne | io amai | tu amasti | egli amò | noi amammo | voi amaste | essi amarono |
Attālā saliktā pagātne | io ebbi amato | tu avesti amato | egli ebbe amato | noi avemmo amato | voi aveste amato | essi ebbero amato |
Vienkāršā nākotne | io amerò | tu amerai | egli amerà | noi ameremo | voi amerete | essi ameranno |
Saliktā nākotne | io avrò amato | tu avrai amato | egli avrà amato | noi avremo amato | voi avrete amato | essi avranno amato |
Konjunktīvs | ||||||
Tagadne | che io ami | che tu ami | che egli ami | che noi amiamo | che voi amiate | che essi amino |
Pagātne | che io abbia amato | che tu abbia amato | che egli abbia amato | che noi abbiamo amato | che voi abbiate amato | che essi abbiano amato |
Imperfekts | che io amassi | che tu amassi | che egli amasse | che noi amassimo | che voi amaste | che essi amassero |
Pluskvamperfekts | che io avessi amato | che tu avessi amato | che egli avesse amato | che noi avessimo amato | che voi aveste amato | che essi avessero amato |
Kondicionālis | ||||||
Tagadnes kondicionālis | io amerei | tu ameresti | egli amerebbe | noi ameremmo | voi amereste | essi amerebbero |
Pagātnes kondicionālis | io avrei amato | tu avresti amato | egli avrebbe amato | noi avremmo amato | voi avreste amato | essi avrebbero amato |
Imperatīvs | ||||||
Tagadne | — | ama | ami | amiamo | amate | amino |
Nenoteiksme | ||||||
Tagadne | amare | |||||
Pagātne | avere amato | |||||
Divdabis | ||||||
Tagadne | amante | |||||
Pagātne | amato | |||||
Ģerundīvs | ||||||
Tagadne | amando | |||||
Pagātne | avendo amato |
Itālijas lingvistiskā dažādība faktiski ir lielāka, nekā citās romāņu valodās runājošās valstīs kopā ņemot. Literārā itāļu valoda daudzos aspektos ir tuvāka spāņu vai portugāļu, nekā pjemontiešu vai neapoliešu valodām. Pjemontiešu dialekti pēc dažām pazīmēm ir tuvāki provansiešu un franču valodām, nekā itāļu valodai. Citas lielākās lokālās valodas — venēciešu, emīliešu, romanješu, lombardiešu, dženoviešu-ligūriešu, neapoliešu, sicīliešu — neatkarīgi attīstījušās no vulgārās latīņu, nevis toskāniešu valodas, kura ir literārās itāļu valodas pamats. Tāpēc var runāt par Itālijas valodām, nevis par itāļu valodas dialektiem, jo katram no šiem vernakulāriem ir savi dialekti, dažiem no tiem ir rakstu forma un bieži vien bagāta literatūra.
Toskāniešu valoda joprojām ir uzskatāma par "vistīrāko" itāļu valodas dialektu, jo šī ir vistuvāka klasiskai latīņu valodai. Visietekmīgāka valodas forma pašlaik ir bieži saukta par Lingua toscana in bocca Romana: toskāniešu valoda romiešu mutē. Tomēr šī tāda nebija līdz pat 19. gadsimtam, kad valoda, kurā runāja izglītoti toskānieši izplatījās un kļuva par jaunās nācijas valodu. Itālijas apvienošanās 1861. gadā dziļi ietekmēja ne tikai politisko dzīvi, bet arī izraisīja nozīmīgas sociālas, ekonomiskas un kultūras pārmaiņas. Ar obligāto izglītību ieviešanu lasītprasmes nozīme palielinājās un daudzi cilvēki, izvēlējušies nacionālo valodu, atstāja savu dzimto dialektu vai attīstīja literārās valodas lokālo dialektu vai variantu (Italiano popolare), nokrāsotu ar lokālo vernakulāru.
Avots: Wikimedia Commons