Pāriet uz saturu

Itāļu valoda

Lingua italiana

Dzimtā valodā runājošo skaits

aptuveni 65 miljoni

Oficiālā valoda

Itālijā, Šveicē, Sanmarīno, Vatikānā, ES

Minoritātes valoda

Horvātijā un Slovēnijā

Diasporas valoda

Brazīlijā (25 milj.), Argentīnā (24 milj.), ASV (18 milj.), Kanādā (1,5 milj.), Urugvajā (1,5 milj.), Austrālijā (0,85 milj.) u. c.

Alfabēts
Latīņu, 21
Gramatiskie locījumi
0
Valodas kods
it, ita
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu, romāņu, itāļu-dalmāciešu
Dialektu skaits
7 pamatgrupas

Visgarākais vārds

ļoti ātri, strauji
Tas bija radīts 1677. gadā, un kopš tā laika paliek visgarākais itāļu valodas vārds.

Dīvains vārds vai teikums

dārza dobes
Visīsākais itāļu vārds, sastāvošs no pieciem patskaņiem.
virves dejotāji
Garākais itāļu vārds, kurā neatkārtojas neviens burts.

Itāļu valodas ietekme

Itāļu valoda ir oficiālā valoda Itālijā un ES un minoritāšu valoda divās ES valstīs. Šī ir viena no visplašāk lietojamām valodām Eiropas Savienībā, līdzīgi vācu, angļu un franču. Tā nav starptautiska valoda kā angļu, franču vai spāņu, taču ir plaši lietojama Vidusjūras valstīs un ir viena no populārākajām svešvalodām pēc apguvēju skaita pasaulē. Itāļu valodas zināšanas ir nepieciešamas mākslas vēsturniekiem un muzikantiem, it sevišķi tiem, kas nodarbojas ar operu. Tā ir ļoti svarīga arī gastronomijas jomai visā pasaulē. Itāļu valoda bija ietekmējusi gandrīz visas pasaules valodas, it īpaši minētajās nozarēs. Vārdi un izteicieni, tādi kā sfumato, fresco, villa (mākslā un arhitektūrā), concerto, ballerina, allegro, baritone (mūzikā), motto, novel, notturno (literatūrā) vai spaghetti, espresso, pizza, pasta, arī zero, lava, volcano un neutrino (zinātnē) ir tikai daži no tūkstošiem vārdu, ienākušu visās Eiropas valodās. Tas liecina par gandrīz absolūtu itāļu kultūras dominēšanu Eiropas vēsturē no romiešu laikiem, Renesansi līdz pat mūsdienām. Franču valoda aizguva no itāļu aptuveni 3000 vārdu. Kaimiņdialekti Francijā, Horvātijā vai Slovēnijā ir itāļu valodas krietni ietekmēti, maltiešu valoda ir itāļu vārdu pilna. Nav jāaizmirst, ka mūsdienās itāļu ir darba valoda Vatikānā, bez tam viņa ir svarīga visā katoļu pasaulē.

Gramatika

Itāļu valoda ir zaudējusi latīņu valodas locījumus, izņemot personas vietniekvārdus: (io, me — es, mani); tajā ir divas gramatiskas dzimtes ar artikulu, īpašības vārdu un lietvārdu saskaņojumu. Dzimte ir norādāma arī ar artikulu vai galotni: un ragazzo buono (labs zēns), una ragazza buona (laba meitene). Formveidošana piemīt vienīgi personas vietniekvārdiem. Tipiska artikula formveidošanas pazīme ir artikulu un prievārdu kontrakcija: del, dello, dell‘, dei, degli, della, delle utt.

Vienskaitlis Daudzskaitlis
Noteiktais Nenoteiktais Noteiktais Nenoteiktais
Vīriešu dzimte -o il ragazzo
zēns
un ragazzo i ragazzi dei ragazzi
Sieviešu dzimte -a la ragazza
meitene
una ragazza le ragazze delle ragazze
Vīriešu dzimte -o
Vārda sākuma patskanis
l’amico
draugs
un amico gli amici degli amici
Sieviešu dzimte -a
Vārda sākuma patskanis
l’amica
draudzene
una amica
un’ idea
le amiche
delle idee
delle amiche
Vārda sākuma s+līdzskanis lo scopo
mērķis
uno scopo gli scopi gli scopi

Vārdu veidošanā itāļu valoda izvairās no salikteņiem. Vārdu secība parasti ir SVO, īpašības vārdi seko lietvārdiem: una casa grande (liela māja).

Darbības vārdiem ir personas un skaita kategorijas, viņi saskaņojas ar subjektu. Itāļu valodā ir daudz nekārtnu darbības vārdu. Kārtnie darbības vārdi ir iedalāmi trijās (vai četrās) grupās, atkarīgi no galotnes nenoteiksmē (-are, -ere, -ire, -isco: parlare, credere, partire, finire, finisco). Šeit ir dots pirmās grupas kārtna darbības vārda konjugācijas piemērs:

Vienskaitlis Daudzskaitlis
1. persona 2. persona 3. persona 1. persona 2. persona 3. persona
Indikatīvs
Vienkāršā tagadne io amo tu ami egli ama noi amiamo voi amate essi amano
Saliktā tagadne io ho amato tu hai amato egli ha amato noi abbiamo amato voi avete amato essi hanno amato
Imperfekts io amavo tu amavi egli amava noi amavamo voi amavate essi amavano
Saliktā pagātne o avevo amato tu avevi amato egli aveva amato noi avevamo amato voi avevate amato essi avevano amato
Absolūtā pagātne io amai tu amasti egli amò noi amammo voi amaste essi amarono
Attālā saliktā pagātne io ebbi amato tu avesti amato egli ebbe amato noi avemmo amato voi aveste amato essi ebbero amato
Vienkāršā nākotne io amerò tu amerai egli amerà noi ameremo voi amerete essi ameranno
Saliktā nākotne io avrò amato tu avrai amato egli avrà amato noi avremo amato voi avrete amato essi avranno amato
Konjunktīvs
Tagadne che io ami che tu ami che egli ami che noi amiamo che voi amiate che essi amino
Pagātne che io abbia amato che tu abbia amato che egli abbia amato che noi abbiamo amato che voi abbiate amato che essi abbiano amato
Imperfekts che io amassi che tu amassi che egli amasse che noi amassimo che voi amaste che essi amassero
Pluskvamperfekts che io avessi amato che tu avessi amato che egli avesse amato che noi avessimo amato che voi aveste amato che essi avessero amato
Kondicionālis
Tagadnes kondicionālis io amerei tu ameresti egli amerebbe noi ameremmo voi amereste essi amerebbero
Pagātnes kondicionālis io avrei amato tu avresti amato egli avrebbe amato noi avremmo amato voi avreste amato essi avrebbero amato
Imperatīvs
Tagadne ama ami amiamo amate amino
Nenoteiksme
Tagadne amare
Pagātne avere amato
Divdabis
Tagadne amante
Pagātne amato
Ģerundīvs
Tagadne amando
Pagātne avendo amato

Rakstības sistēma

  • a
  • b
  • c
  • d
  • e
  • f
  • g
  • h
  • i
  • l
  • m
  • n
  • o
  • p
  • q
  • r
  • s
  • t
  • u
  • v
  • z

Itāļu dialekti un Itālijas valodas

Itālijas lingvistiskā dažādība faktiski ir lielāka, nekā citās romāņu valodās runājošās valstīs kopā ņemot. Literārā itāļu valoda daudzos aspektos ir tuvāka spāņu vai portugāļu, nekā pjemontiešu vai neapoliešu valodām. Pjemontiešu dialekti pēc dažām pazīmēm ir tuvāki provansiešu un franču valodām, nekā itāļu valodai. Citas lielākās lokālās valodas — venēciešu, emīliešu, romanješu, lombardiešu, dženoviešu-ligūriešu, neapoliešu, sicīliešu — neatkarīgi attīstījušās no vulgārās latīņu, nevis toskāniešu valodas, kura ir literārās itāļu valodas pamats. Tāpēc var runāt par Itālijas valodām, nevis par itāļu valodas dialektiem, jo katram no šiem vernakulāriem ir savi dialekti, dažiem no tiem ir rakstu forma un bieži vien bagāta literatūra.

Toskāniešu valoda joprojām ir uzskatāma par "vistīrāko" itāļu valodas dialektu, jo šī ir vistuvāka klasiskai latīņu valodai. Visietekmīgāka valodas forma pašlaik ir bieži saukta par Lingua toscana in bocca Romana: toskāniešu valoda romiešu mutē. Tomēr šī tāda nebija līdz pat 19. gadsimtam, kad valoda, kurā runāja izglītoti toskānieši izplatījās un kļuva par jaunās nācijas valodu. Itālijas apvienošanās 1861. gadā dziļi ietekmēja ne tikai politisko dzīvi, bet arī izraisīja nozīmīgas sociālas, ekonomiskas un kultūras pārmaiņas. Ar obligāto izglītību ieviešanu lasītprasmes nozīme palielinājās un daudzi cilvēki, izvēlējušies nacionālo valodu, atstāja savu dzimto dialektu vai attīstīja literārās valodas lokālo dialektu vai variantu (Italiano popolare), nokrāsotu ar lokālo vernakulāru.

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Uz augšu