Vācu valoda

Deutsche Sprache

Dzimtā valodā runājošo skaits

95–100 milj. (valstīs ar oficiālo vācu valodas statusu), 120 milj. (visās valstīs)

Oficiālā valoda

Vācijā, Austrijā, Šveicē, Itālijā (Dienvidu Tirole), Lihtenšteinā, Luksemburgā, Beļģijā, ES, Ziemeļvalstu padomē

Minoritātes valoda

Francijā (1,2 milj.), Brazīlijā (0,9 milj.), Krievijā (850 000), Dienvidāfrikā (300 000 – 500 000), Kazahstānā (360 000), Polijā, Ungārijā, Rumānijā, Itālijā, Čehijas Republikā, Namībijā, Dānijā, Slovākijā, Vatikāna Pilsētvalstī (šveiciešu gvarde), Venecuēlā (Kolonija Tovars)

Diasporas valoda

ASV, Argentīnā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Čīlē, Paragvajā, Jaunzēlandē, Bolīvijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Peru, Spānijā, Polijā, Izraēlā, Norvēģijā, Ekvadorā, Ukrainā, Dominikānā, Grieķijā, Īrijā, Belizā

Alfabēts
26 burti

Gramatiskie locījumi
4

Valodas kods
de, deu, ger

Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , salikteņu veidošana , SOV /V2

Valodu saime
Indoeiropiešu, rietumģermāņu, augšvācu

Dialektu skaits
Daži simti, desmitiem no tiem ir ISO 693-3 kodi, daži no tiem var būt uzskatāmi par atsevišķām valodām: lejasvācu, centrālvācu, augšvācu (ar alemaņu), jidišs, luksemburgiešu valoda, Pensilvānijas vācu valoda.

Visgarākais vārds

Telekommunikationskundenschutzverordnung

telekomunikāciju klientu aizsardzības direktīva

Nachrichtenübermittlungsbeschleunigungssystem

ziņu nodošanas paātrinājuma sistēma

Dīvains vārds vai teikums

Angstschweiß

auksti sviedri

8 līdzskaņi pēc kārtas

Batterieeier

baterijas olas

5 patskaņi pēc kārtas

Milieueinflüsse

vides ietekmes

5 patskaņi pēc kārtas

Ievads

Vācu ir oficiāla valoda septiņās ES valstīs, to runātāju skaits ir lielākais Eiropas Savienībā. Tomēr tā nav starptautiska valoda, kā angļu, franču, spāņu vai portugāļu. Pirmkārt, būtiski vāciešu emigrācija uz citām valstīm bija individuāla, bez valsts armijas vai kultūras atbalsta. Tāpēc ar laiku desmitiem miljonu vācu kolonistu Amerikā, Dienvidu Āfrikā un Okeānijā asimilējās un zaudēja savu valodu. Otrkārt, divi pasaules kari bija samazinājuši vāciski runājošas teritorijas un veda pie labas gribas to mācīties zaudējuma, kā arī kultūras institūciju, tādu, kā skolas, slēgšanas, piemēram, ASV un Brazīlijā. Vācu valodas runātāju skaits samazinās, taču zīmīgs izņēmums ir amišu kopiene ASV ar ikgadēju (!) 5% pieaugumu, kurš teorētiski padara tos par lielāka skaita grupu ASV pēc gadsimtu mijas.

Vēsture

Senaugšvācu valoda
~ 200 - 900

Augšvācu valodas līdzskaņu mijas
(bdg→ptk, th→d, v→b, k→ch, p→pf, t→ts/ss)
~ 870

Dziesmas par Hildebrantu un Muspilli teksti.

Avots
Vidusaugšvācu valoda
1138 - 1254

Hohenštaufene: literārā valoda uz alemaņu valodas pamata
Ekspansija uz austrumiem
~ 1200 - 1400

Livonijas ordeņa valsts Baltijā, agrīnais jidišs
(Vidusaugšvācu valoda ar ebreju burtiem)
Agrīnā jaunā augšvācu valoda
~ 1300 - 1600

Hanzas savienības lejasvācu pārvalde
1450

Iespiedprese (Gūtenbergs)
1522 - 1534

Bībeles tulkojums (Luters)

Wikimedia Commons
Jaunaugšvācu valoda
1700 - 1900

Masu emigrācija uz Ameriku
1800

Literārā augšvācu valoda (Hochdeutsch) kļūst par runājamo valodu
1852 - 1860

LIterārās augšvācu valodas vārdnīca (Grimmi)

Wikimedia Commons
1901

Standartizācija
(2. Ortogrāfijas konference)
1996

Ortogrāfijas reforma

Augšvācu valodas līdzskaņu mijas

	Gadsimts	Izmainījās (augšvācu)	Neizmainījās (angļu)
d→t	2-4	gut	good
p→ff	4/5	Schiff	ship
t→ss	4/5	essen	eat
k→ch	4/5	machen	make
t→ts	5/6	Zehe	toe
p→pf	6/7	Apfel	apple
ß→b	7/8	geben	give
b→p	8/9	Rippe	rib
d→t	8/9	Tag	day
dg→ck	8/9	Brücke	bridge
þ→d	9/10	Dorn	thorn

Rakstības sistēma un izruna

Vācu valodas alfabēts sastāv no 26 burtiem, ir lietojamas umlauta diakritiskās zīmes virs burtiem a, o un u (ä, ö, ü) un burts (ß), apzīmējošs nebalsīgu s pēc gariem patskaņiem.

Vācu valodā ir etimoloģisks ortogrāfijas princips, kuram nav saskares ar pašreizējo izrunu, tomēr izrunu (parasti) var noteikt pēc uzrakstījuma. Īpašu ortogrāfijas principu piemēri ir sch /ʃ/ (Schale 'bļoda'), st /ʃt/ (Stoff 'audums'), sp /ʃp/ (Spaß 'jautrība') un diftongi ei /a͡ɪ/ (Ei 'ola') un eu /ɔʏ̯/ (Heu 'siens').

Slavena bērnu dziesma, lieliski demonstrējoša vācu valodas skaņu sistēmu: https://www.youtube.com/watch?v=B9ylfF-sYf4

Trīs ķīnieši ar kontrabasu sēdēja uz ielas un sarunājās. Garām nāca policija: Kas te tagad ir? — Trīs ķīnieši ar kontrabasu.

Dziesmu atkārto daudzas reizes, katru reizi aizvietojot visus patskaņus ar vienu un to pašu patskani vai divskani, piemēram, 'a': Dra Chanasan mat dam Kantrabass ..., 'ö': Drö Chönösön möt döm Köntröböss ... vai pat 'au': Drau Chaunausen maut daum Kauntraubauss ....

Gramatika

Vācu valodā ir četri locījumi un trīs gramatiskās dzimtes ar artikulu, īpašības vārdu un lietvārdu saskaņojumu. Īpašības vārdu deklinācija atšķiras atkarīgi no tā, vai nominālā vārdkopa ir noteikta vai nenoteikta. Interesanti, ka vācu valodas lietvārdiem pašiem no sevis gandrīz nav locījuma, locījuma marķieris atrodas galvenokārt artikulā. Vācu valodas raksturīga īpašība ir umlaut lietojums formveidošanā. Šādi daudzu vācu valodas lietvārdu daudzskaitlis ir apzīmējams ar uzsverta patskaņa izmainīšanu: a/o/u → ä/ö/ü.

noteiktā nomināla vārdkopa:

	Vīriešu dzimte pelēkais vilks / pelēkie vilki	Sieviešu dzimte mazā pele / mazās peles	Nekatrā dzimte ātrais zirgs / ātrie zirgi
Nominatīvs	der graue Wolf die grauen Wölfe	die kleine Maus die kleinen Mäuse	das schnelle Pferd die schnellen Pferde
Ģenitīvs	des grauen Wolf(e)s der grauen Wölfe	der kleinen Maus der kleinen Mäuse	des schnellen Pferd(e)s der schnellen Pferde
Datīvs	dem grauen Wolf den grauen Wölfen	der kleinen Maus den kleinen Mäusen	dem schnellen Pferd den schnellen Pferden
Akuzatīvs	den grauen Wolf die grauen Wölfe	die kleine Maus die kleinen Mäuse	das schnelle Pferd die schnellen Pferde

nenoteiktā nomināla vārdkopa:

	Vīriešu dzimte pelēks vilks / pelēki vilki	Sieviešu dzimte maza pele / mazas peles	Nekatrā dzimte ātrs zirgs / ātri zirgi
Nominatīvs	ein grauer Wolf grauen Wölfe	eine kleine Maus kleine Mäuse	ein scnnelles Pferd schnelle Pferde
Ģenitīvs	eines grauen Wolf(e)s grauer Wölfe	einer kleinen Maus kleiner Mäuse	eines schnellen Pferd(e)s schneller Pferde
Datīvs	einem grauen Wolf grauen Wölfen	einer kleinen Maus kleinen Mäusen	einem schnellen Pferd schnellen Pferden
Akuzatīvs	einen grauen Wolf graue Wölfe	eine kleine Maus kleine Mäuse	ein schnelles Pferd schnelle Pferde

Darbības vārdiem ir personas un skaitļa kategorijas, viņi ir saskaņojami ar subjektu. Bez galotņu maiņas konjugācijās, vācu valodā ir arī liela skaita tā saucamu stipru darbības vārdu vidus patskaņa izmaiņas, kuras norāda uz laika formu, kā arī umlauts, kurš parādās darbības vārdu 2. un 3. personas vienskaitļa formās un pagātnes konjunktīvos.

schlafen (gulēt)	Vienskaitlis	Daudzskaitlis
1. persona	Ich schlafe (es guļu) Ich schlief (es gulēju)	Wir schlafen (mēs guļam) Wir schliefen (mēs gulējām)
2. persona	Du schläfst (tu guli) Du schliefst (tu gulēji)	Ihr schlaft (tu guli) Ihr schlieft (tu gulēji)
3. persona	Er/sie/es schläft (viņš / viņa / tas guļ) Er/sie/es schlief (viņš / viņa / tas gulēja)	Sie schlafen (viņi guļ) Sie schliefen (viņi gulēja)

Vārdu veidošana un leksikons

Vācu valoda ir zināma ar savu lielu vārdu krājumu. Daļēji to noteica senā literārā tradīcija, apkopojusi daudzu gadsimtu un dialektu sinonīmus, kā arī tas fakts, ka vācu valodā ir atļauti salikteņi (Apfelsaft) tajos gadījumos, kur angļu valodā ir lietojami lietvārdu savienojumi (apple juice 'ābolu sula'), bet franču valodā — prievārdiski savienojumi pēc lietvārdiem (jus de pomme). Interesanti, ka Vikipēdija vācu valodā ir otra lielākā pasaulē, t. i., daudz lielāka, nekā varētu domāt, paļaujoties uz vācu valodas lietotāju skaita.

Cits liela vācu valodas vārdu krājuma iemesls ir varena vācu birokrātija, kurai ir nepieciešami birokrātiski vārdi visam, sākot ar Postwertzeichen (Briefmarke — pastmarka) līdz Personenkraftwagen / PKW (Auto — auto).

Šādi, kad piesakies vadītāja tiesībām, vienkāršs "nē" var skanēt tā: Ihr Antrag auf Einleitung eines Verfahrens zur Erteilung der Erlaubnis zum Führen eines Kraftfahrzeugs auf öffentlichen Straßen wurde abgelehnt. (Jūsu pieteikšanās uzsākt rīcību, kuras mērķis ir atļaujas vadīt transportlīdzekli uz valsts ielām uzticēšana, bija atteikta).

Dialekti

Vācu valodas dialektu karte ir ļoti sarežģīta, daļēji tāpēc, ka valodas teritorija gandrīz visos laikos sakrita ar politiski neviendabīgām neatkarīgām teritorijām, kuras vaļīgi saistīja ievēlējams imperators. Dialektu ziņā visievērojamāka ir ziemeļu / dienvidu skaņu mijas robeža, ejoša caur Frankfurti, ar b/d/g ziemeļos un p/t/k dienvidos. Dialektu atšķirības nebeidzas ar skaņu miju, tās ir atrodamas arī leksikonā. Piemēram, smalkmaizītes ir Brötchen Vācijas ziemeļos, bet Wecken vai Semmel dienvidos, Bavārijā viņas pārveidojas par Weckerl un Semmerl, bet Šveicē par Weggli un Semmeli. Tālāki ziemeļu varianti ietver Schrippe (Berlīnē), Luffe (Braunšveigā) un dāņu ekvivalentu Rundstück (dāņu valodā: rundstykke).

Lejasvācu

Lejas Saksonijas
1. Schleswigisch
2. Holsteinisch
3. Nordniedersächsisch
4. Groninger Platt
5. Nordniedersächsische Dialekte in den Niederlanden
6. Westfälisch
7. Ostfälisch
Austrumu Lejas Saksonijas
1. Mecklenburgisch-Vorpommersch
2. Nordmärkisch
3. Mittelmärkisch

Centrālvācu

Rietumu centrālvācu
1. Ripuarisch
2. Moselfränkisch
3. Letzeburgisch
4. Hessisch
5. Pfälzisch
6. Lothringisch (Fränkisch)
Austrumu centrālvācu
1. Thüringisch
2. Sächsisch
3. Berliner Dialekt
4. Lausitzisch-Schlesisch

Augšvācu

Ziemeļu augšvācu
1. Ostfränkisch
2. Südfränkisch
Rietumu augšvācu
1. Schwäbisch
2. Niederalemannisch
3. Elsässisch
4. Hochalemannisch
5. Höchstalemannisch
Austrumu augšvācu
1. Nordbairisch
2. Mittelbairisch
3. Südbairisch

Saites

Multilingvāla vietne vācu valodas apguvei: http://deutsch.info

Lingvopēdija

Vācu valoda

Dzimtā valodā runājošo skaits

Oficiālā valoda

Minoritātes valoda

Diasporas valoda

Visgarākais vārds

Dīvains vārds vai teikums

Ievads

Vēsture

Senaugšvācu valoda

~ 200 - 900

~ 870

Vidusaugšvācu valoda

1138 - 1254

~ 1200 - 1400

Agrīnā jaunā augšvācu valoda

~ 1300 - 1600

1450

1522 - 1534

Jaunaugšvācu valoda

1700 - 1900

1800

1852 - 1860

1901

1996