Vācu valoda
Deutsche Sprache
Deutsche Sprache
95–100 milj. (valstīs ar oficiālo vācu valodas statusu), 120 milj. (visās valstīs)
Vācijā, Austrijā, Šveicē, Itālijā (Dienvidu Tirole), Lihtenšteinā, Luksemburgā, Beļģijā, ES, Ziemeļvalstu padomē
Francijā (1,2 milj.), Brazīlijā (0,9 milj.), Krievijā (850 000), Dienvidāfrikā (300 000 – 500 000), Kazahstānā (360 000), Polijā, Ungārijā, Rumānijā, Itālijā, Čehijas Republikā, Namībijā, Dānijā, Slovākijā, Vatikāna Pilsētvalstī (šveiciešu gvarde), Venecuēlā (Kolonija Tovars)
ASV, Argentīnā, Kanādā, Meksikā, Austrālijā, Čīlē, Paragvajā, Jaunzēlandē, Bolīvijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Peru, Spānijā, Polijā, Izraēlā, Norvēģijā, Ekvadorā, Ukrainā, Dominikānā, Grieķijā, Īrijā, Belizā
Vācu ir oficiāla valoda septiņās ES valstīs, to runātāju skaits ir lielākais Eiropas Savienībā. Tomēr tā nav starptautiska valoda, kā angļu, franču, spāņu vai portugāļu. Pirmkārt, būtiski vāciešu emigrācija uz citām valstīm bija individuāla, bez valsts armijas vai kultūras atbalsta. Tāpēc ar laiku desmitiem miljonu vācu kolonistu Amerikā, Dienvidu Āfrikā un Okeānijā asimilējās un zaudēja savu valodu. Otrkārt, divi pasaules kari bija samazinājuši vāciski runājošas teritorijas un veda pie labas gribas to mācīties zaudējuma, kā arī kultūras institūciju, tādu, kā skolas, slēgšanas, piemēram, ASV un Brazīlijā. Vācu valodas runātāju skaits samazinās, taču zīmīgs izņēmums ir amišu kopiene ASV ar ikgadēju (!) 5% pieaugumu, kurš teorētiski padara tos par lielāka skaita grupu ASV pēc gadsimtu mijas.
Augšvācu valodas līdzskaņu mijas
(bdg→ptk, th→d, v→b, k→ch, p→pf, t→ts/ss)
Hohenštaufene: literārā valoda uz alemaņu valodas pamata
Ekspansija uz austrumiem
Livonijas ordeņa valsts Baltijā, agrīnais jidišs
(Vidusaugšvācu valoda ar ebreju burtiem)
Hanzas savienības lejasvācu pārvalde
Iespiedprese (Gūtenbergs)
Masu emigrācija uz Ameriku
Literārā augšvācu valoda (Hochdeutsch) kļūst par runājamo valodu
Standartizācija
(2. Ortogrāfijas konference)
Ortogrāfijas reforma
Gadsimts | Izmainījās (augšvācu) | Neizmainījās (angļu) | |
---|---|---|---|
d→t | 2-4 | gut | good |
p→ff | 4/5 | Schiff | ship |
t→ss | 4/5 | essen | eat |
k→ch | 4/5 | machen | make |
t→ts | 5/6 | Zehe | toe |
p→pf | 6/7 | Apfel | apple |
ß→b | 7/8 | geben | give |
b→p | 8/9 | Rippe | rib |
d→t | 8/9 | Tag | day |
dg→ck | 8/9 | Brücke | bridge |
þ→d | 9/10 | Dorn | thorn |
Vācu valodas alfabēts sastāv no 26 burtiem, ir lietojamas umlauta diakritiskās zīmes virs burtiem a, o un u (ä, ö, ü) un burts (ß), apzīmējošs nebalsīgu s pēc gariem patskaņiem.
Vācu valodā ir etimoloģisks ortogrāfijas princips, kuram nav saskares ar pašreizējo izrunu, tomēr izrunu (parasti) var noteikt pēc uzrakstījuma. Īpašu ortogrāfijas principu piemēri ir sch /ʃ/ (Schale 'bļoda'), st /ʃt/ (Stoff 'audums'), sp /ʃp/ (Spaß 'jautrība') un diftongi ei /a͡ɪ/ (Ei 'ola') un eu /ɔʏ̯/ (Heu 'siens').
Slavena bērnu dziesma, lieliski demonstrējoša vācu valodas skaņu sistēmu: https://www.youtube.com/watch?v=B9ylfF-sYf4
Trīs ķīnieši ar kontrabasu sēdēja uz ielas un sarunājās. Garām nāca policija: Kas te tagad ir? — Trīs ķīnieši ar kontrabasu.
Dziesmu atkārto daudzas reizes, katru reizi aizvietojot visus patskaņus ar vienu un to pašu patskani vai divskani, piemēram, 'a': Dra Chanasan mat dam Kantrabass ..., 'ö': Drö Chönösön möt döm Köntröböss ... vai pat 'au': Drau Chaunausen maut daum Kauntraubauss ....
Vācu valodā ir četri locījumi un trīs gramatiskās dzimtes ar artikulu, īpašības vārdu un lietvārdu saskaņojumu. Īpašības vārdu deklinācija atšķiras atkarīgi no tā, vai nominālā vārdkopa ir noteikta vai nenoteikta. Interesanti, ka vācu valodas lietvārdiem pašiem no sevis gandrīz nav locījuma, locījuma marķieris atrodas galvenokārt artikulā. Vācu valodas raksturīga īpašība ir umlaut lietojums formveidošanā. Šādi daudzu vācu valodas lietvārdu daudzskaitlis ir apzīmējams ar uzsverta patskaņa izmainīšanu: a/o/u → ä/ö/ü.
Vīriešu dzimte pelēkais vilks / pelēkie vilki |
Sieviešu dzimte mazā pele / mazās peles |
Nekatrā dzimte ātrais zirgs / ātrie zirgi |
|
---|---|---|---|
Nominatīvs | der graue Wolf die grauen Wölfe |
die kleine Maus die kleinen Mäuse |
das schnelle Pferd die schnellen Pferde |
Ģenitīvs | des grauen Wolf(e)s der grauen Wölfe |
der kleinen Maus der kleinen Mäuse |
des schnellen Pferd(e)s der schnellen Pferde |
Datīvs | dem grauen Wolf den grauen Wölfen |
der kleinen Maus den kleinen Mäusen |
dem schnellen Pferd den schnellen Pferden |
Akuzatīvs | den grauen Wolf die grauen Wölfe |
die kleine Maus die kleinen Mäuse |
das schnelle Pferd die schnellen Pferde |
Vīriešu dzimte pelēks vilks / pelēki vilki |
Sieviešu dzimte maza pele / mazas peles |
Nekatrā dzimte ātrs zirgs / ātri zirgi |
|
---|---|---|---|
Nominatīvs | ein grauer Wolf grauen Wölfe |
eine kleine Maus kleine Mäuse |
ein scnnelles Pferd schnelle Pferde |
Ģenitīvs | eines grauen Wolf(e)s grauer Wölfe |
einer kleinen Maus kleiner Mäuse |
eines schnellen Pferd(e)s schneller Pferde |
Datīvs | einem grauen Wolf grauen Wölfen |
einer kleinen Maus kleinen Mäusen |
einem schnellen Pferd schnellen Pferden |
Akuzatīvs | einen grauen Wolf graue Wölfe |
eine kleine Maus kleine Mäuse |
ein schnelles Pferd schnelle Pferde |
Darbības vārdiem ir personas un skaitļa kategorijas, viņi ir saskaņojami ar subjektu. Bez galotņu maiņas konjugācijās, vācu valodā ir arī liela skaita tā saucamu stipru darbības vārdu vidus patskaņa izmaiņas, kuras norāda uz laika formu, kā arī umlauts, kurš parādās darbības vārdu 2. un 3. personas vienskaitļa formās un pagātnes konjunktīvos.
schlafen
(gulēt) |
Vienskaitlis | Daudzskaitlis |
---|---|---|
1. persona |
Ich schlafe (es guļu) Ich schlief (es gulēju) |
Wir schlafen (mēs guļam) Wir schliefen (mēs gulējām) |
2. persona |
Du schläfst (tu guli) Du schliefst (tu gulēji) |
Ihr schlaft (tu guli) Ihr schlieft (tu gulēji) |
3. persona |
Er/sie/es schläft (viņš / viņa / tas guļ) Er/sie/es schlief (viņš / viņa / tas gulēja) |
Sie schlafen (viņi guļ) Sie schliefen (viņi gulēja) |
Vācu valoda ir zināma ar savu lielu vārdu krājumu. Daļēji to noteica senā literārā tradīcija, apkopojusi daudzu gadsimtu un dialektu sinonīmus, kā arī tas fakts, ka vācu valodā ir atļauti salikteņi (Apfelsaft) tajos gadījumos, kur angļu valodā ir lietojami lietvārdu savienojumi (apple juice 'ābolu sula'), bet franču valodā — prievārdiski savienojumi pēc lietvārdiem (jus de pomme). Interesanti, ka Vikipēdija vācu valodā ir otra lielākā pasaulē, t. i., daudz lielāka, nekā varētu domāt, paļaujoties uz vācu valodas lietotāju skaita.
Cits liela vācu valodas vārdu krājuma iemesls ir varena vācu birokrātija, kurai ir nepieciešami birokrātiski vārdi visam, sākot ar Postwertzeichen (Briefmarke — pastmarka) līdz Personenkraftwagen / PKW (Auto — auto).
Šādi, kad piesakies vadītāja tiesībām, vienkāršs "nē" var skanēt tā: Ihr Antrag auf Einleitung eines Verfahrens zur Erteilung der Erlaubnis zum Führen eines Kraftfahrzeugs auf öffentlichen Straßen wurde abgelehnt. (Jūsu pieteikšanās uzsākt rīcību, kuras mērķis ir atļaujas vadīt transportlīdzekli uz valsts ielām uzticēšana, bija atteikta).
Vācu valodas dialektu karte ir ļoti sarežģīta, daļēji tāpēc, ka valodas teritorija gandrīz visos laikos sakrita ar politiski neviendabīgām neatkarīgām teritorijām, kuras vaļīgi saistīja ievēlējams imperators. Dialektu ziņā visievērojamāka ir ziemeļu / dienvidu skaņu mijas robeža, ejoša caur Frankfurti, ar b/d/g ziemeļos un p/t/k dienvidos. Dialektu atšķirības nebeidzas ar skaņu miju, tās ir atrodamas arī leksikonā. Piemēram, smalkmaizītes ir Brötchen Vācijas ziemeļos, bet Wecken vai Semmel dienvidos, Bavārijā viņas pārveidojas par Weckerl un Semmerl, bet Šveicē par Weggli un Semmeli. Tālāki ziemeļu varianti ietver Schrippe (Berlīnē), Luffe (Braunšveigā) un dāņu ekvivalentu Rundstück (dāņu valodā: rundstykke).
Lejasvācu
Centrālvācu
Augšvācu
Multilingvāla vietne vācu valodas apguvei: http://deutsch.info