Pāriet uz saturu

Slovēņu valoda

Slovenski jezik

Dzimtā valodā runājošo skaits

2,4 miljoni

Oficiālā valoda

Slovēnijā, ES

Minoritātes valoda

Austrijā, Itālijā, Ungārijā

Diasporas valoda

Argentīnā, ASV, Austrālijā

Alfabēts
25 burti
Gramatiskie locījumi
6
Valodas kods
sl, slv
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu, slāvu, dienvidslāvu
Dialektu skaits
Aptuveni 50

Visgarākais vārds

dialektiski-materiālistisks

Dīvains vārds vai teikums

mēs divi
ievēlēts par visskaistāko slovēņu valodas vārdu

Vēsture

Tagadēju slovēņu priekšteči bija slāvi, 6. gadsimtā apmetušies austrumu Alpu reģionā, tagadējas Slovēnijas, Ungārijas dienvidu, Austrijas dienvidu un Itālijas ziemeļaustrumu teritorijā. Pirmā rakstiskā liecība par valodas pastāvēšanu ir datējama ar 10. gadsimtu, kad parādījās senākie dokumenti, uzrakstīti slovēņu valodā; šie ir arī senākie teksti, uzrakstīti slāvu valodā ar latīņu alfabēta burtiem. 16. gadsimtā protestanti bija uzrakstījuši pirmās 50 grāmatas slovēņu valodā, starp tām ir pirmā gramatika (1550. gads) un pirmais Bībeles tulkojums. Mūsdienu literārā valoda dzima no dažādiem slovēņu valodas dialektiem un daudzu gadsimtu rakstiskās tradīcijas.

10. gadsimta Fraizingas manuskripti.

Dialekti

Slovēnijā, relatīvi mazā ģeogrāfiskajā teritorijā, ir 7 dialektu grupas, kuras sastāv no 46 dialektiem. Tāpēc slovēņu ir visbagātāka ar dialektiem slāvu valoda. Tam ir vairāki iemēsli. Slovēnijas teritorija tika apdzīvota no vairākiem virzieniem. Četras valodu grupas (ģermāņu, somugru, romāņu un slāvu) satikās šajā vietā un katra no tām ietekmēja kaimiņvalodas. Ģeogrāfiski apstākļi arī ir svarīgi, tāpēc ka daudzas Alpu ielejas un milzīgi kalnu meži traucēja cilvēku kontaktiem. Visi šie nosacījumi veda pie bagātā lingvistiskā mantojuma ar daudzām īpatnējām lokālām leksiskām un gramatiskām formām, kuras ir grūti saprotamas citu reģionu runātājiem.

  • Gorenjska narečna skupina
  • Dolenjska narečna skupina
  • Štajerska narečna skupina
  • Panonska narečna skupina
  • Koroška narečna skupina
  • Primorska narečna skupina
  • Rovtarska narečna skupina
  1. šavrinsko narečje
  2. čiško narečje
  3. kostelsko narečje
  4. mešani kočevski govori
  5. severnobelokranjsko narečje
  6. južnobelokranjsko narečje

Rakstības sistēma un izruna

  • a
  • b
  • c
  • č
  • d
  • e
  • f
  • g
  • h
  • i
  • j
  • k
  • l
  • m
  • n
  • o
  • p
  • r
  • s
  • š
  • t
  • u
  • v
  • z
  • ž

Slovēņu ortogrāfija kombinē fonētisku un etimoloģisku principu, otrais no tiem ir ievērojams vairāk. Šī iemesla dēļ tas pats burts nav vienmēr vienādi lasāms: piemēram, L pēc patskaņa vārdu beigās ir izrunājams kā angļu W: bil [biw]. V pirms līdzskaņa arī ir izrunājams kā W: stavba [stawba], vhod [whod]. Slovēņu valodas 29 skaņas ir uzrakstāmas ar 25 latīņu alfabēta burtiem, no kuriem trīs ir ar diakritiskām zīmēm (č, š, ž).

Uzsvars var būt jebkurā zilbē. Vārdiem ar uzsvaru atšķirīgās zilbēs bieži vien ir atšķirīgas nozīmes.

Gramatika

Katram īpašības vārdam ir 54 formas, kuras ļauj veidot seši locījumi, trīs dzimtes un trīs skaitļi. Darbības vārdi ir konjugējami atbilstoši personai (pirmā, otrā, un trešā), 4 laikiem (tagadne, nākotne, saliktā pagātne un pluskvamperfekts) un 3 skaitļiem (vienskaitlis, daudzskaitlis un divskaitlis). Slovēņu valodā ir daudz nekārtnu darbības vārdu, kuru formas ir jāiemācās. Uzsvara vieta, kā arī divskaitļa un ģenitīva formas ir sarežģītas ne tikai ārzemniekiem, ar tām rodas problēmas pat pašiem slovēņiem.

Divskaitlis ir lietojams līdzās vienskaitlim un daudzskaitlim. Ja lietvārds attiecas uz diviem cilvēkiem, priekšmetiem vai jēdzieniem, tam ir jābūt lokamam divskaitlī, kurš atšķiras no vienskaitļa un daudzskaitļa. Divskaitlis ir ne tikai lietvārdiem, bet arī īpašības vārdiem un vietniekvārdiem, arī darbības vārdi ir konjugējami ne tikai vienskaitlī un daudzskaitlī, bet arī divskaitlī.

iet (iti)

Vienskaitlis Divskaitlis Daudzskaitlis
1. persona grem greva gremo
2. persona greš gresta greste
3. persona gre gresta gredo

vīrs (mož)

Vienskaitlis Divskaitlis Daudzskaitlis
Nominatīvs mož moža možje
Ģenitīvs moža mož mož
Datīvs možu možema možem
Akuzatīvs moža moža može
Lokatīvs pri možu pri možeh pri možeh
Instrumentālis z možem z možema z možmi

meitene (deklica)

Vienskaitlis Divskaitlis Daudzskaitlis
Nominatīvs deklica deklici deklice
Ģenitīvs deklice deklic deklic
Datīvs deklici deklicama deklicam
Akuzatīvs deklico deklici deklice
Lokatīvs pri deklici pri deklicah pri deklicah
Instrumentālis z deklico z deklicama z deklicami

Vārdu veidošana un leksikons

Slovēņu valoda pieder pie slāvu valodām un ir saglabājusi arhaiskas slāvu pirmvalodas īpašības, kuras gandrīz izzudušas citās slāvu valodās.

Visievērojamāka arhaiska īpašība ir divskaitlis, lietojams vienīgi slovēņu un Vācijas sorbu valodā. Citās slāvu valodās ir tikai divskaitļa paliekas.

Cita arhaiska īpašība, saglabājusies slovēņu valodā, ir ļoti kārtna vietniekvārdu sistēma. Dažās valodās ir kaut kas līdzīgs.

Jautājamais (K) Norādāmais (T) Nenoteiktais (VS) Nolieguma (N)
kaj
kas
to
tas
vse
viss
nič
nekas
kdo
kas
ta, tisti
šī, šis
vsak
katrs
nihče
neviens
kakšen
kāds
takšen
tāds
vsakršen
visāds
nikakršen
nekāds
kje
kur
tam
tur
vsepovsod
visur
nikjer
nekur
kdaj
kad
takrat / tedaj
tad
vedno / vsakokrat
vienmēr, katrreiz
nikoli
nekad
kako
tako
vsekakor
visādi
nikakor
nekādi
koliko
cik
toliko
tik
- nekoliko
daži

Jauni slovēņu vārdi ir veidojami uz nacionālās valodas sakņu pamata, tāpēc slovēņu valodā, salīdzinot ar daudzām citām, ir mazāk aizguvumu. Bet, protams, viņa atzīst arī svešvārdus, lai gan tie ir pielāgojami valodas noteikumiem ("eiro" ir evro).

Daudzās valodās kompaktdisku sauc par "CD" pēc angļu abreviatūras, taču slovēņu valodā viņš ir saucams zgoščenka (kaut arī dažreiz ir lietojams arī CD), "dators" ir računalnik, "viedtālrunis" ir dlančnik utt.

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Mēles mežģi

Uz augšu