Slovēņu valoda

Slovenski jezik

Dzimtā valodā runājošo skaits

2,4 miljoni

Oficiālā valoda

Slovēnijā, ES

Minoritātes valoda

Austrijā, Itālijā, Ungārijā

Diasporas valoda

Argentīnā, ASV, Austrālijā

Alfabēts
25 burti

Gramatiskie locījumi
6

Valodas kods
sl, slv

Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO

Valodu saime
Indoeiropiešu, slāvu, dienvidslāvu

Dialektu skaits
Aptuveni 50

Visgarākais vārds

dialektičnomaterialističen

dialektiski-materiālistisks

Dīvains vārds vai teikums

midva

mēs divi

ievēlēts par visskaistāko slovēņu valodas vārdu

Vēsture

Tagadēju slovēņu priekšteči bija slāvi, 6. gadsimtā apmetušies austrumu Alpu reģionā, tagadējas Slovēnijas, Ungārijas dienvidu, Austrijas dienvidu un Itālijas ziemeļaustrumu teritorijā. Pirmā rakstiskā liecība par valodas pastāvēšanu ir datējama ar 10. gadsimtu, kad parādījās senākie dokumenti, uzrakstīti slovēņu valodā; šie ir arī senākie teksti, uzrakstīti slāvu valodā ar latīņu alfabēta burtiem. 16. gadsimtā protestanti bija uzrakstījuši pirmās 50 grāmatas slovēņu valodā, starp tām ir pirmā gramatika (1550. gads) un pirmais Bībeles tulkojums. Mūsdienu literārā valoda dzima no dažādiem slovēņu valodas dialektiem un daudzu gadsimtu rakstiskās tradīcijas.

10. gadsimta Fraizingas manuskripti.

Dialekti

Slovēnijā, relatīvi mazā ģeogrāfiskajā teritorijā, ir 7 dialektu grupas, kuras sastāv no 46 dialektiem. Tāpēc slovēņu ir visbagātāka ar dialektiem slāvu valoda. Tam ir vairāki iemēsli. Slovēnijas teritorija tika apdzīvota no vairākiem virzieniem. Četras valodu grupas (ģermāņu, somugru, romāņu un slāvu) satikās šajā vietā un katra no tām ietekmēja kaimiņvalodas. Ģeogrāfiski apstākļi arī ir svarīgi, tāpēc ka daudzas Alpu ielejas un milzīgi kalnu meži traucēja cilvēku kontaktiem. Visi šie nosacījumi veda pie bagātā lingvistiskā mantojuma ar daudzām īpatnējām lokālām leksiskām un gramatiskām formām, kuras ir grūti saprotamas citu reģionu runātājiem.

Gorenjska narečna skupina
Dolenjska narečna skupina
Štajerska narečna skupina
Panonska narečna skupina
Koroška narečna skupina
Primorska narečna skupina
Rovtarska narečna skupina

šavrinsko narečje
čiško narečje
kostelsko narečje
mešani kočevski govori
severnobelokranjsko narečje
južnobelokranjsko narečje

Rakstības sistēma un izruna

Slovēņu ortogrāfija kombinē fonētisku un etimoloģisku principu, otrais no tiem ir ievērojams vairāk. Šī iemesla dēļ tas pats burts nav vienmēr vienādi lasāms: piemēram, L pēc patskaņa vārdu beigās ir izrunājams kā angļu W: bil [biw]. V pirms līdzskaņa arī ir izrunājams kā W: stavba [stawba], vhod [whod]. Slovēņu valodas 29 skaņas ir uzrakstāmas ar 25 latīņu alfabēta burtiem, no kuriem trīs ir ar diakritiskām zīmēm (č, š, ž).

Uzsvars var būt jebkurā zilbē. Vārdiem ar uzsvaru atšķirīgās zilbēs bieži vien ir atšķirīgas nozīmes.

Gramatika

Katram īpašības vārdam ir 54 formas, kuras ļauj veidot seši locījumi, trīs dzimtes un trīs skaitļi. Darbības vārdi ir konjugējami atbilstoši personai (pirmā, otrā, un trešā), 4 laikiem (tagadne, nākotne, saliktā pagātne un pluskvamperfekts) un 3 skaitļiem (vienskaitlis, daudzskaitlis un divskaitlis). Slovēņu valodā ir daudz nekārtnu darbības vārdu, kuru formas ir jāiemācās. Uzsvara vieta, kā arī divskaitļa un ģenitīva formas ir sarežģītas ne tikai ārzemniekiem, ar tām rodas problēmas pat pašiem slovēņiem.

Divskaitlis ir lietojams līdzās vienskaitlim un daudzskaitlim. Ja lietvārds attiecas uz diviem cilvēkiem, priekšmetiem vai jēdzieniem, tam ir jābūt lokamam divskaitlī, kurš atšķiras no vienskaitļa un daudzskaitļa. Divskaitlis ir ne tikai lietvārdiem, bet arī īpašības vārdiem un vietniekvārdiem, arī darbības vārdi ir konjugējami ne tikai vienskaitlī un daudzskaitlī, bet arī divskaitlī.

iet (iti)

	Vienskaitlis	Divskaitlis	Daudzskaitlis
1. persona	grem	greva	gremo
2. persona	greš	gresta	greste
3. persona	gre	gresta	gredo

vīrs (mož)

	Vienskaitlis	Divskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	mož	moža	možje
Ģenitīvs	moža	mož	mož
Datīvs	možu	možema	možem
Akuzatīvs	moža	moža	može
Lokatīvs	pri možu	pri možeh	pri možeh
Instrumentālis	z možem	z možema	z možmi

meitene (deklica)

	Vienskaitlis	Divskaitlis	Daudzskaitlis
Nominatīvs	deklica	deklici	deklice
Ģenitīvs	deklice	deklic	deklic
Datīvs	deklici	deklicama	deklicam
Akuzatīvs	deklico	deklici	deklice
Lokatīvs	pri deklici	pri deklicah	pri deklicah
Instrumentālis	z deklico	z deklicama	z deklicami

Vārdu veidošana un leksikons

Slovēņu valoda pieder pie slāvu valodām un ir saglabājusi arhaiskas slāvu pirmvalodas īpašības, kuras gandrīz izzudušas citās slāvu valodās.

Visievērojamāka arhaiska īpašība ir divskaitlis, lietojams vienīgi slovēņu un Vācijas sorbu valodā. Citās slāvu valodās ir tikai divskaitļa paliekas.

Cita arhaiska īpašība, saglabājusies slovēņu valodā, ir ļoti kārtna vietniekvārdu sistēma. Dažās valodās ir kaut kas līdzīgs.

Jautājamais (K)	Norādāmais (T)	Nenoteiktais (VS)	Nolieguma (N)
kaj kas	to tas	vse viss	nič nekas
kdo kas	ta, tisti šī, šis	vsak katrs	nihče neviens
kakšen kāds	takšen tāds	vsakršen visāds	nikakršen nekāds
kje kur	tam tur	vsepovsod visur	nikjer nekur
kdaj kad	takrat / tedaj tad	vedno / vsakokrat vienmēr, katrreiz	nikoli nekad
kako kā	tako tā	vsekakor visādi	nikakor nekādi
koliko cik	toliko tik	-	nekoliko daži

Jauni slovēņu vārdi ir veidojami uz nacionālās valodas sakņu pamata, tāpēc slovēņu valodā, salīdzinot ar daudzām citām, ir mazāk aizguvumu. Bet, protams, viņa atzīst arī svešvārdus, lai gan tie ir pielāgojami valodas noteikumiem ("eiro" ir evro).

Daudzās valodās kompaktdisku sauc par "CD" pēc angļu abreviatūras, taču slovēņu valodā viņš ir saucams zgoščenka (kaut arī dažreiz ir lietojams arī CD), "dators" ir računalnik, "viedtālrunis" ir dlančnik utt.

Lingvopēdija