Spāņu valoda
Español
Español
apmēram 450 miljoni
Meksikā (110 miljoni), Kolumbijā (47 miljoni), Spānijā (46 miljoni), Argentīnā (40 miljoni), Peru (28 miljoni), Venecuēlā (27 miljoni), Čīlē (17 miljoni), Gvatemalā, Ekvadorā, Kubā, Dominikānā, Bolīvijā, Hondurasā, Paragvajā, Salvadorā, Nikaragvā, Kostarikā, Puertoriko, Panamā, Urugvajā, Ekvatoriālā Gvinejā, Rietumsahārā, ES
Amerikas Savienotajās Valstīs, Belizā, Andorā, Gibraltārā, Izraēlā
Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Brazīlijā, Marokā, Izraēlā, Itālijā, Alžīrijā
Spāņu (español) jeb par kastīliešu valoda (castellano) ir romāņu valoda, cēlusies no Kastīlijas reģiona Spānijā. Tāpat kā citas romāņu valodas, šī attīstījās no runājamās latīņu valodas pēc romiešu ierašanas uz Pireneju pussalas (218 g. pr.Kr.). Amerikas kolonizācija, sākusies XVI gadsimtā, ļāva spāņu valodai izplatīties visas Amerikas teritorijā. Pēc neatkarības iegūšanas jaunas Amerikas valstis sāka lingvistiskās unifikācijas procesu.
Aptuveni 450 miljoniem cilvēku spāņu ir dzimtā valoda, šādi, pēc runātāju dzimtā valodā skaita spāņu ir otrā valoda pasaulē pēc ķīniešu mandarīnu. 60 miljoni cilvēku lieto spāņu kā otro valodu un 20 miljoni studentu mācās to kā svešvalodu. Šī ir trešā visvairāk lietojama valoda internetā (182 miljoni lietotāju). Spāņu valoda ir viena no sešām Apvienoto Valstu oficiālām valodām, kā arī Eiropas Savienības, Mercosur, FIFA un daudzu citu starptautisku organizāciju oficiālā valoda.
Pireneju pussalas romanizācija, latīņu nomaina pirmsromāņu valodas
Migrāciju periods — vestgotu ietekme
Mauru iebrukums — arābu ietekme
Alfonso X — kastīliešu valodas plaša lietojuma sākums (Toledo tulkošanas skolas dibināšana)
Liriķu valoda
izdota Antonio de Nebrihas Grammatica — pirmā grāmata, koncentrēta nevis uz latīņu, bet gan uz citas Rietumeiropas valodas struktūras
Pirmā universitāte Spānijā (Universidad de Palencia)
atzīmēta ar vairākām fonoloģiskām un gramatiskām izmaiņām, kuras pārvērta senspāņu valodu par mūsdienu spāņu
Atklājumi, tirdzniecības un misionāru valoda, valodas izplatīšanās visā Spānijas impērijā (Amerikas pirmiedzīvotāju valodu ietekme)
Lingvistiskā evolūcija Pireneju pussalā
Avots: Wikimedia Commons
Tāpat kā viņas romāņu saimes radinieces, spāņu valoda savas evolūcijas gaitā no latīņu tika pakļauta vairākām sistemātiskām skaņu izmaiņām. Dažviet tā ieviesa divskaņus, un ir interesanti, ka skaņu grupas PL-, CL-, FL- vārdu sākumā pārvērtās par palatālu /ʎ/, kurš ir uzrakstāms kā ll, piem., plorare → llorar.
Spāņu valodai ir latīņu alfabēts ar vienu papildu līdzskani ñ, kurš apzīmē palatālu nazāli. Pieci patskaņi var būt izrunājami ar kāpjošu intonāciju.
Ir 5 digrafi (burtkopas no diviem burtiem, apzīmējošas vienu skaņu): ch, ll, rr, gu un qu.
Visinteresantāka ir izšķiroša un sistemātiska starpība starp indikatīvu un konjunktīvu. Indikatīvs apzīmē reālus vai šķietami reālus notikumus, bet konjunktīvs ir izmanojams, lai izteiktu šaubas vai nedrošību par hipotētiskām situācijām.
Vīriešu dzimte | Sieviešu dzimte | |
---|---|---|
melnais kaķis | apaļais galds | |
Vienskaitlis | el gato negro | la mesa redonda |
Daudzskaitlis | los gatos negros | las mesas redondas |
Spāņu valodā ir 3 kārtnu darbības vārdu konjugācijas (-ar, -er un -ir), piem., hablar (runāt), comer (ēst) un dormir (gulēt), kā arī vairāki desmiti nekārtnu darbības vārdu vai darbības vārdu grupu. Pusnekārtnu darbības vārdu pazīme ir patskaņa pārvietošanās dažādās formās starp uzsverto sakni un uzsverto galotni.
Ar uzsvaru saknē | Ar uzsvaru galotnē | |
---|---|---|
querer
gribēt / mīlēt |
quiero
es gribu / mīlu |
queremos
mēs gribam / mīlam |
dormir
gulēt |
duermo
es guļu |
dormimos
mēs guļam |
Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
1. persona | 2. persona | 3. persona | 1. persona | 2. persona | 3. persona | |
Indikatīvs | ||||||
Tagadne | como | comes | come | comemos | coméis | comen |
Imperfekts | comía | comías | comía | comíamos | comíais | comían |
Preterīts | comi | comiste | comió | comimos | comisteis | comieron |
Nākotne | comeré | comerás | comerá | comeremos | comeréis | comerán |
Konjunktīvs | ||||||
Tagadne | coma | comas | coma | comamos | comáis | coman |
Imperfekts | comiera / comiese | comieras / comieses | comiera / comiese | comiéramos / comiésemos | comierais / comieseis | comieran / comiesen |
Nākotne | comiere | comieres | comiere | comiéremos | comieres | comieren |
- | ||||||
Kondicionālis | comería | comerías | comería | comeríamos | comeríais | comerían |
Imperatīvs | come | coma | comamos | comed | coman |
Pie tam, sekojoši saliktie laiki var būt veidojami ar papildu haber, vienskaitļa 1. personas piemēri:
Indikatīvs | Konjunktīvs | |
---|---|---|
Saliktais perfekta preterīts | he comido | haya comido |
Saliktais pluskvamperfekts | había comido | hubiera comido/hubiese comido |
Saliktā nākotne | habré comido | hubiere comido |
Saliktais kondicionālis | habría comido | - |
Apmēram 60% spāņu valodas leksikona sastāv no latīņu izcelsmes vārdiem, apmēram 10% nāk no grieķu valodas, 10% no gotu valodas, 10% no arābu un vēl 10% — no citām valodām (ģermāņu, basku, ibēriešu, katalāņu, maiju, navatlu, kečvu, aimaru un citām).
Musulmāņu atrašanās Pireneju pussalā starp 711. un 1492. gadu izraisīja zīmīgu arābu ietekmi uz spāņu valodu. Šos vārdus bieži vien var atpazīt pēc sākuma 'al-' (arābu noteiktais artikuls).
Atklājot jaunas zemes, spāņu iekarotājiem burtiski pietrūka vārdu, kad viņi sastapās ar Amerikas dabu, tāpēc tūkstoši dzīvnieku, augu un vietu nosaukumu bija aizņemti no indiāņu valodām. Daži no šiem vārdiem ir lietojami vienīgi spāniski runājošās zemēs, bet citi kļuva pazīstami visā pasaulē (piemēram, šokolāde, tekila vai puma).
Apliecināti navatlu vārdi spāņu valodā (sastopami galvenokārt Meksikā un Centrālamerikā) ietver daudz vārdu, apzīmējošu dzīvniekus, augus, augļus un dārzeņus, ēdienus un mājsaimniecības piederumi.
Daudzi no šiem vārdiem navatlu valodā beidzas ar piedēkli "-tl". Šāda vārdu galotne spāņiem ir grūti izrunājama, tāpēc viņa kļuva par "-te" galotni (piem., axolotl = ajolote).
Spāņu valodas reģionālie varianti atšķiras vairāk ar izrunu un vārdu krājumu, nekā ar gramatiku. Vislielākas atšķirības atrodamas starp Eiropas spāņu (saucamu arī par Pireneju spāņu) un Latīņamerikas spāņu valodām, bet valodas atšķirības eksistē arī pašā Spānijā un spāņu Amerikā.