Pāriet uz saturu

Spāņu valoda

Español

Dzimtā valodā runājošo skaits

apmēram 450 miljoni

Oficiālā valoda

Meksikā (110 miljoni), Kolumbijā (47 miljoni), Spānijā (46 miljoni), Argentīnā (40 miljoni), Peru (28 miljoni), Venecuēlā (27 miljoni), Čīlē (17 miljoni), Gvatemalā, Ekvadorā, Kubā, Dominikānā, Bolīvijā, Hondurasā, Paragvajā, Salvadorā, Nikaragvā, Kostarikā, Puertoriko, Panamā, Urugvajā, Ekvatoriālā Gvinejā, Rietumsahārā, ES

Minoritātes valoda

Amerikas Savienotajās Valstīs, Belizā, Andorā, Gibraltārā, Izraēlā

Diasporas valoda

Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Brazīlijā, Marokā, Izraēlā, Itālijā, Alžīrijā

Alfabēts
27 burti
Gramatiskie locījumi
0
Valodas kods
es, spa
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu, romāņu
Dialektu skaits
daži simti dialektu (Eiropā: ziemeļu, centrālais-dienvidu, dienvidu, Kanāriju salu; Amerikā: Meksikas, Karību, Andu-Klusā okeāna, Laplatas, Čīles, Centrālamerikas)

Visgarākais vārds

ķīmija, ciklopentanperhidrofenantrēns

Dīvains vārds vai teikums

otolaringoloģija
dzelzceļnieks
pilsēta Meksikā, nosaukums lietojams kā mēles mežģis

Ievads

Spāņu (español) jeb par kastīliešu valoda (castellano) ir romāņu valoda, cēlusies no Kastīlijas reģiona Spānijā. Tāpat kā citas romāņu valodas, šī attīstījās no runājamās latīņu valodas pēc romiešu ierašanas uz Pireneju pussalas (218 g. pr.Kr.). Amerikas kolonizācija, sākusies XVI gadsimtā, ļāva spāņu valodai izplatīties visas Amerikas teritorijā. Pēc neatkarības iegūšanas jaunas Amerikas valstis sāka lingvistiskās unifikācijas procesu.

Aptuveni 450 miljoniem cilvēku spāņu ir dzimtā valoda, šādi, pēc runātāju dzimtā valodā skaita spāņu ir otrā valoda pasaulē pēc ķīniešu mandarīnu. 60 miljoni cilvēku lieto spāņu kā otro valodu un 20 miljoni studentu mācās to kā svešvalodu. Šī ir trešā visvairāk lietojama valoda internetā (182 miljoni lietotāju). Spāņu valoda ir viena no sešām Apvienoto Valstu oficiālām valodām, kā arī Eiropas Savienības, Mercosur, FIFA un daudzu citu starptautisku organizāciju oficiālā valoda.

Vēsture

  • Līdz 3. gadsimtam pirms Kr.

    Pirmsromāņu valodu ietekme

  • 3. gadsimts pirms Kr. – 1. gadsimts pēc Kr.

    Pireneju pussalas romanizācija, latīņu nomaina pirmsromāņu valodas

  • 409 – 711

    Migrāciju periods — vestgotu ietekme

  • 711

    Mauru iebrukums — arābu ietekme

  • 722

    Rekonkistas sākums

  • 13. gadsimts

    Alfonso X — kastīliešu valodas plaša lietojuma sākums (Toledo tulkošanas skolas dibināšana)

  • 10. – 14. gadsimts

    Viduslaiku spāņu valoda

  • 12. – 14. gadsimts

    Liriķu valoda

  • 1492

    Rekonkistas beigas

  • 1492

    izdota Antonio de Nebrihas Grammatica — pirmā grāmata, koncentrēta nevis uz latīņu, bet gan uz citas Rietumeiropas valodas struktūras

  • 1208

    Pirmā universitāte Spānijā (Universidad de Palencia)

  • 15. – 17. gadsimts

    Agrīnā mūsdienu spāņu valoda (klasiskā spāņu valoda)

    atzīmēta ar vairākām fonoloģiskām un gramatiskām izmaiņām, kuras pārvērta senspāņu valodu par mūsdienu spāņu

  • 15.–17. gadsimts

    Atklājumi, tirdzniecības un misionāru valoda, valodas izplatīšanās visā Spānijas impērijā (Amerikas pirmiedzīvotāju valodu ietekme)

Lingvistiskā evolūcija Pireneju pussalā

Avots: Wikimedia Commons

Tāpat kā viņas romāņu saimes radinieces, spāņu valoda savas evolūcijas gaitā no latīņu tika pakļauta vairākām sistemātiskām skaņu izmaiņām. Dažviet tā ieviesa divskaņus, un ir interesanti, ka skaņu grupas PL-, CL-, FL- vārdu sākumā pārvērtās par palatālu /ʎ/, kurš ir uzrakstāms kā ll, piem., plorarellorar.

Rakstības sistēma un izruna

Spāņu valodai ir latīņu alfabēts ar vienu papildu līdzskani ñ, kurš apzīmē palatālu nazāli. Pieci patskaņi var būt izrunājami ar kāpjošu intonāciju.

  • a
  • á
  • b
  • c
  • d
  • e
  • é
  • f
  • g
  • h
  • i
  • í
  • j
  • k
  • l
  • m
  • n
  • ñ
  • o
  • ó
  • p
  • q
  • r
  • s
  • t
  • u
  • ú
  • ü
  • v
  • w
  • x
  • y
  • z

Ir 5 digrafi (burtkopas no diviem burtiem, apzīmējošas vienu skaņu): ch, ll, rr, gu un qu.

Gramatika

Visinteresantāka ir izšķiroša un sistemātiska starpība starp indikatīvu un konjunktīvu. Indikatīvs apzīmē reālus vai šķietami reālus notikumus, bet konjunktīvs ir izmanojams, lai izteiktu šaubas vai nedrošību par hipotētiskām situācijām.

  • Llegaré aunque mi coche no funciona.
    Es ieradīšos, kaut gan mans auto nebrauc. (ind.)
    (runātājs zin, ka viņa auto nebrauc)
  • Llegaré aunque mi coche no funcione.
    Es ieradīšos, pat ja mans auto nebrauktu. (konj.)
    (runātājs nav drošs, brauks auto vai nē)
  • Quizás lo pueden hacer.
    Varbūt viņi var to izdarīt.
    (runājošais zin, ka viņi var to izdarīt, taču nezin, vai izdarīs)
  • Quizás lo puedan hacer.
    Varbūt viņi varētu to izdarīt.
    (runājošais nav drošs par to, vai viņi var to izdarīt)

Nominālas vārdkopas formveidošana:

Vīriešu dzimte Sieviešu dzimte
melnais kaķis apaļais galds
Vienskaitlis el gato negro la mesa redonda
Daudzskaitlis los gatos negros las mesas redondas

Verbālas vārdkopas formveidošana:

Spāņu valodā ir 3 kārtnu darbības vārdu konjugācijas (-ar, -er un -ir), piem., hablar (runāt), comer (ēst) un dormir (gulēt), kā arī vairāki desmiti nekārtnu darbības vārdu vai darbības vārdu grupu. Pusnekārtnu darbības vārdu pazīme ir patskaņa pārvietošanās dažādās formās starp uzsverto sakni un uzsverto galotni.

Ar uzsvaru saknē Ar uzsvaru galotnē
querer
gribēt / mīlēt
quiero
es gribu / mīlu
queremos
mēs gribam / mīlam
dormir
gulēt
duermo
es guļu
dormimos
mēs guļam

-ER darbības vārdu formveidošanas paradigma

Vienskaitlis Daudzskaitlis
1. persona 2. persona 3. persona 1. persona 2. persona 3. persona
Indikatīvs
Tagadne como comes come comemos coméis comen
Imperfekts comía comías comía comíamos comíais comían
Preterīts comi comiste comió comimos comisteis comieron
Nākotne comeré comerás comerá comeremos comeréis comerán
Konjunktīvs
Tagadne coma comas coma comamos comáis coman
Imperfekts comiera / comiese comieras / comieses comiera / comiese comiéramos / comiésemos comierais / comieseis comieran / comiesen
Nākotne comiere comieres comiere comiéremos comieres comieren
-
Kondicionālis comería comerías comería comeríamos comeríais comerían
Imperatīvs come coma comamos comed coman

Pie tam, sekojoši saliktie laiki var būt veidojami ar papildu haber, vienskaitļa 1. personas piemēri:

Indikatīvs Konjunktīvs
Saliktais perfekta preterīts he comido haya comido
Saliktais pluskvamperfekts había comido hubiera comido/hubiese comido
Saliktā nākotne habré comido hubiere comido
Saliktais kondicionālis habría comido -

Vārdu veidošana un leksikons

Apmēram 60% spāņu valodas leksikona sastāv no latīņu izcelsmes vārdiem, apmēram 10% nāk no grieķu valodas, 10% no gotu valodas, 10% no arābu un vēl 10% — no citām valodām (ģermāņu, basku, ibēriešu, katalāņu, maiju, navatlu, kečvu, aimaru un citām).

Arābu vārdi spāņu valodā

Musulmāņu atrašanās Pireneju pussalā starp 711. un 1492. gadu izraisīja zīmīgu arābu ietekmi uz spāņu valodu. Šos vārdus bieži vien var atpazīt pēc sākuma 'al-' (arābu noteiktais artikuls).

  • aceituna
    olīva
  • albornoz
    peldmētelis
  • alboroto
    dumpis, prieks
  • alcalde
    mērs
  • enchufar
    pieslēgt
  • naranja
    oranžs

Amerikas pirmiedzīvotāju valodu ietekme

Atklājot jaunas zemes, spāņu iekarotājiem burtiski pietrūka vārdu, kad viņi sastapās ar Amerikas dabu, tāpēc tūkstoši dzīvnieku, augu un vietu nosaukumu bija aizņemti no indiāņu valodām. Daži no šiem vārdiem ir lietojami vienīgi spāniski runājošās zemēs, bet citi kļuva pazīstami visā pasaulē (piemēram, šokolāde, tekila vai puma).

Navatlu izcelsmes vārdi spāņu valodā

Apliecināti navatlu vārdi spāņu valodā (sastopami galvenokārt Meksikā un Centrālamerikā) ietver daudz vārdu, apzīmējošu dzīvniekus, augus, augļus un dārzeņus, ēdienus un mājsaimniecības piederumi.

Daudzi no šiem vārdiem navatlu valodā beidzas ar piedēkli "-tl". Šāda vārdu galotne spāņiem ir grūti izrunājama, tāpēc viņa kļuva par "-te" galotni (piem., axolotl = ajolote).

  • chapulín
    sienāzis
  • guajalote
    tītars
  • ocelote
    ocelots
  • cacao
    kakao
  • chile
    čili pipari
  • tomate
    tomāti
  • chocolate
    šokolāde
  • tequila
    tekila
  • papalote
    gaisa pūķis

Kečvu vārdi spāņu valodā

  • pampa
    pampa
  • llama
    lama
  • cancha
    spēles laukums
  • puma
    puma
  • cóndor
    kondors
  • coca
    koka
  • guano
    gvano

Dialekti

Spāņu valodas reģionālie varianti atšķiras vairāk ar izrunu un vārdu krājumu, nekā ar gramatiku. Vislielākas atšķirības atrodamas starp Eiropas spāņu (saucamu arī par Pireneju spāņu) un Latīņamerikas spāņu valodām, bet valodas atšķirības eksistē arī pašā Spānijā un spāņu Amerikā.

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Uz augšu