Pāriet uz saturu

Čehu valoda

Český jazyk

Dzimtā valodā runājošo skaits

apmēram 10 milj.

Oficiālā valoda

Čehijas Republikā, ES; oficiālā līmenī var būt lietojama Slovākijas Republikā

Minoritātes valoda

Austrijā, Vācijā, Horvātijā, Slovākijā

Diasporas valoda

Bulgārijā, Horvātijā, Polijā, Rumānijā, Serbijā, Lielbritānijā, Ukrainā, Argentīnā, Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, ASV

Alfabēts
modificēti latīņu / 42
Gramatiskie locījumi
7
Valodas kods
cs, cze, ces
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu saime (slāvu valodu rietumu atzars, kopīgs ar slovāku, poļu, sorbu un divām mirušām valodām: polābu un slovinciešu)
Dialektu skaits
piecas pamatgrupas; izteikta sarunvalodas un literārās valodas opozīcija (diglosija)

Visgarākais vārds

"nevarošs būt komercializēts" vispārākā pakāpē, vīriešu dzimtē, vienskaitlī, ģenitīva locījumā
"visilgstošāk ne neticams" vispārākā pakāpē, vīriešu dzimtē, vienskaitlī, ģenitīva vai akuzatīva locījumā

Dīvains vārds vai teikums

Izbāz (savu) pirkstu caur kaklu.
(kopīgs ar slovāku valodu)

Ievads

Oficiālais valsts nosaukums ir Česká republika. Īsā oficiālā nosaukuma nav.

Valsts var būt iedalāma uz vairākiem vēsturiskiem reģioniem — kodols ir saucams par Čechy (tas bija lietojams kā visas valsts nosaukums), Morava un (Čehijas daļa no) Slezsko (kurš ģeogrāfiski un administratīvi ir Morāvijas daļa). Īsi sakot, Čechy sastāv no Čechy un Morava, savukārt Morava sastāv no Morava un Slezsko. Vēl sarežģītāku situāciju padara tas fakts, ka īpašības vārds český nozīmē gan Bohēmijas, gan Čehijas.

Čehoslovākijas sadalīšana 1993. gadā palika valsti bez piemērota īsa nosaukuma. Acīmredzams variants Česko (Československo kreisā puse) likās šabloniska. Ir pagājuši divdesmit gadi, un tagad tas ir izmantojams biežāk, tomēr līdz šim nav vispārīgi pieņemts.

Angļu valodā bija ieteikts nosaukums Czechia, taču viņš nav reāli pieņemts. Nosaukums Bohemia apzīmēt vēsturisku valsti un mazāku valsts reģionu. Cits ieteikums bija Czech lands (pēc analoģijas ar Nīderlandi), taču tas nav īsāks, tādējādi, par vienīgo reālu nosaukumu angļu valodā paliek Czech Republic.

Vēsture

  • 10. gadsimts

    Pirmie uzraksti (glosas latīņu manuskriptos)

  • 12.–15. gadsimts

    "Senā čehu valoda" — pirmie rakstu pieminekļi, piem., Dalimila hronika, Aleksandrija (eposs ar bruņinieku romāna motīviem), leģendas u.c.

  • 14. gadsimts

    Ortogrāfijas stabilizācija (digrafi)

  • 1410

    Jana Husa Orthographia Bohemica, sistemātiska diakritisku zīmju ieviešana (nebija pieņemta)

  • 1533

    Náměšťská mluvnice — pirmā čehu valodā iespiestā gramatika

  • 1564 – 1593

    Kralická Bībele (pirmais un ļoti ietekmīgs Bībeles tulkojums)

  • 16.–17. gadsimts

    Literārās čehu valodas kulminācija, zinātniskās literatūras un hroniku attīstība; bratrský pravopis (bratru ortogrāfija)

  • 1603

    Grammaticae Bohemicae, ad leges naturalis methodi conformatae, et notis numerisque illustratae ac distinctae, libri duo — Vavrineca Benedikta pirmā sistemātiskā čehu valodas gramatika

  • 1628

    Vācu valoda pasludināta par oficiālu un vienlīdzīgu čehu valodai čehu zemēs

  • 1620 - 1700

    Literatūra vienīgi trimdā

  • 1809

    Ausführliches Lehrgebäude der böhmischen Sprache — pirmā mūsdienu čehu valodas gramatika, kuru uzrakstīja Josefs Dobrovskis, plašas diskusijas par pareizrakstību sākums

  • 1835 - 1839

    Jungmana Čehu-vācu vārdnīca

    Josef Jungmann
  • 1843

    Ortogrāfijas reforma, kuru bija ierosinājis Pavels Josefs Šafaržīks; no 1849. gada būtībā ir lietojama mūsdienu pareizrakstība

  • 1880

    Čehu valoda pasludināta par oficiālu un vienlīdzīgu vācu valodai čehu zemēs

  • 19. gadsimta beigas

    Gebauera gramatikas standartizācija

  • 1920 – 1938

    Čehoslovāku valoda ir Čehoslovākijas oficiālā valoda

  • 1993.–

    Čehoslovākijas sadalīšana, slovāku un čehu pasīvas divvalodības beigas

Rakstības sistēma un izruna

  • a
  • á
  • b
  • c
  • č
  • d
  • ď
  • e
  • é
  • ě
  • f
  • g
  • h
  • ch
  • i
  • í
  • j
  • k
  • l
  • m
  • n
  • ň
  • o
  • ó
  • p
  • q
  • r
  • ř
  • s
  • š
  • t
  • ť
  • u
  • ú
  • ů
  • v
  • w
  • x
  • y
  • ý
  • z
  • ž

háček ir interesants vizuālais attēlojums — parasti tā ir ķīļa formas zīme virs burta (ˇ), ar burtiem ď, ť, ľ un Ľ tas ir savādāks — tas izskatās gandrīz kā apostrofs, pievienots burta labā pusē. Taču tas gan ir tikai vizuāls pārveidojums, diakritiskā zīme paliek tas pats háček. Rokrakstā viņš vienmēr paliek. Tā kā šie burti ir atrodami tikai slovāku un čehu valodās, šis jautājums ir gandrīz nezināms ārzemniekiem, kuri bieži vien ievieš apostrofus nevietā.

Čehu valodā ir daži īpaši burti, piemēram, Ř/ř, kuri apzīmē kāpjošu alveolāru neskanīgu vibrējošu r [r̝]. Šāda fonēma ir vienīgi čehu valodā.

Dialekti

Eksistē čehu un slovāku dialektu kontinuums ar dialektiem, pārējošiem poļu valodā ("po naszymu") un lehu dialektā. Šādi, rietumu un austrumu slāvu valodu dialekti ir saistīti "saprotamības" ķēdē un var būt klasificēti, kā ziemeļu slāvu dialektu kontinuuma daļa.

Parasti visi čehu un slovāku dialekti ir uzskatāmi par savstarpēji saprotamiem, lai gan runājošiem čehu un vistālāku austrumu slovāku dialektos ir grūti saprasties.

Čehu valodas stratifikācijas gadījums ir diezgan specifisks — plaši izplatīti ir divi valodas varianti, literārā čehu valoda (spisovná čeština, SČ) un runājamā čehu valoda (obecná čeština, OČ). SČ bija radīta 19. gadsimtā, kad valoda piedzīvoja atdzimšanas un ietekmes pieauguma posmu. Jaunā literārā forma bija stipri ietekmēta senākas valodas no augsta prestiža un dzīvīgas literatūras laikiem. Tai pašā laikā bija attīstījusies runājamā čehu valoda un parādījās jauns interdialekts — OČ.

SČ un OČ ir savstarpēji saprotamas (un ģermānismi no OČ bija sekmīgi izraidīti), galvenās atšķirības ir nevis leksikā, bet morfoloģijā, sintaksē un stilistikā.

SČ ir galvenokārt raksta valoda, bet OČ — runājamā, un par pieņemamu (pat 'normālu') ir uzskatāma OČ lietošana gandrīz visos runājamās valodas stratos, pat izglītotu cilvēku runā. Patiešām, SČ kā (spontāna) runājamā valoda liekas pārāk oficiāla vai aplama.

  1. česká skupina
    • 1a. severovýchodočeská
    • 1b. středočeská
    • 1c. jihozápadočeská
    • 1d. českomoravská
  1. středomoravská skupina
  2. východomoravská skupina
  1. slezská skupina
    • 4a. slezskomoravská podskupina
    • 4b. slezskopolská podskupina
  2. nářečně různorodé oblasti

Piemēri

dzirnavas trolejbuss lieli koki būt
mlýn vozík velké stromy být
mlejn vozejk velký stromy bejt

Gramatika

Čehu valodai piemīt plaša 7 locījumu sistēma (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, vokatīvs, lokatīvs un instrumentālis). Lietvārdi, vietniekvārdi, īpašības vārdi, divdabji un determinatīvi atkarīgi no locījuma var pieņemt atšķirīgas formas.

Vienskaitlis Daudzskaitlis
Nominatīvs Šéf sem zanedlouho přijede.
Priekšnieks drīz atnāks.
Velcí šéfové z hlavních televizních stanic měli právo oficiálně vyžadovat spolupráci, kdy chtěli.
Augstiem priekšniekiem bija tiesības lūgt oficiāli sadarboties jebkad, kad viņi to gribēja.
Ģenitīvs Zvedl telefon a vytočil číslo svého šéfa.
Viņš atbildēja uz tālruņa zvanu un uzgrieza sava priekšnieka numuru.
Mzdy městských šéfů se mohou i výrazně lišit.
Pilsētas priekšnieku algas var ievērojami atšķirties.
Datīvs Sekretářka Ludmila přinesla šéfovi šálek čaje s citronem.
Sekretāre Ludmila atnesa savam priekšniekam tasi tējas ar citronu.
Šéfům se obchod nezdál dost zajímavý.
Priekšniekiem veikals nelikās pietiekami interesants.
Akuzatīvs Nejlépe je dotázat se hned na šéfa.
Vislabāk ir noskaidrot tieši pie priekšnieka.
Expanze firem nutí šéfy cestovat.
Augošais uzņēmums spiež priekšniekus ceļot.
Vokatīvs Jasně, šéfe, hned tam zajdu a předvedu ho.
Protams, priekšniek, es iešu viņu atvest.
Pokud nevykonávají řádně svou práci, vy, šéfové, byste se jich měli zbavit.
Ja viņi nedara labi savu darbu, jums, priekšniekiem, vajadzētu viņus atlaist.
Lokatīvs Záleží to na šéfovi.
Tas ir atkarīgs no priekšnieka.
Češi oceňují na šéfech především slušné a upřímné jednání.
Čehi vērtē priekšniekus par pieklājīgu un godīgu attieksmi.
Instrumentālis Se svým šéfem nebudu komunikovat přes média.
Es nesazināšos ar savu priekšnieku caur plašsaziņas līdzekļiem.
Pesimismus mezi šéfy firem šíří i nepříznivý stav budoucích zakázek.
Pesimisms starp korporatīvajiem priekšniekiem ir negatīvs nākotnes pasūtījumiem.

Čehu valodā ir trīs vai četras gramatiskās dzimtes:

  • vīriešu dzimte
    • vīriešu dzimtes būtne: parasti vīrieši vai dzīvnieku tēviņi
    • vīriešu dzimtes priekšmets: dzīvnieki, citi objekti
  • sieviešu dzimte: sievietes un cits
  • nekatrā dzimte: kaut kas

Gramatiskā dzimte parasti nav atvasināma no vārda semantiskām īpašībām, skaidrs ir tikai, ka vīrieši ir vīriešu dzimtes būtnes (kaut gan eksistē daži izņēmumi, tā vārdam kníže (hercogs) daudzskaitlī ir nekatrā dzimte) un ka sievietes ir sieviešu dzimtes (šeit arī ir izņēmumi, piemēram, vārdam děvče (meitene) ir nekatrā dzimte).

Starp vīriešu dzimtes būtnēm un vīriešu dzimtes priekšmetiem nav skaidras robežas — daži (vīriešu dzimtes) dzīvnieki un objekti ir būtnes vienskaitlī un priekšmeti daudzskaitlī.

Cilvēki vienmēr ir būtnes; slaneček (siļķe) daudzskaitlī var būt kā būtne, tā priekšmets (slanečci, slanečky); bacil (mikrobs) var būt kā būtne, tā priekšmets vienskaitlī un daudzskaitlī, bet stroj (mašīna) ir priekšmets bez izņēmumu. Dzīvuma kategorija dažos gadījumos ir lietojama izšķirot semantiskas divdomības — android (androids) visbiežāk ir būtne, kad runa iet par cilvēkveidīgu robotu, un priekšmets, kad iet runa par operētājsistēmu.

Interesanti vārdi

Vārdu robots izdomāja Jozefs Čapeks un izmantoja viņa brālis, rakstnieks Karels Čapeks, savā lugā R.U.R. (Rossuma universālie roboti), izdotā 1920. gadā Čehijā. Vārds ir cēlies no (slāvu un senās čehu) robota (spaidu darbs), kaut arī ir iespējams, ka Jozefu iedvesmoja vārda lietojums slovāku valodā, kur robiť (strādāt) ir plaši izmantojams darbības vārds.

Vārdam nenávidět (ienīst) nav nolieguma formas. Protams, čehi nevar neienīst…

Visgrūtāk izrunājamie vārdi

  • sprcha
    duša
  • sklo
    stikls
  • pštros
    strauss

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Mēles mežģi

Uz augšu