Pāriet uz saturu

Horvātu valoda

Hrvatski jezik

Dzimtā valodā runājošo skaits

4,4 miljoni

Oficiālā valoda

Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā, Serbijā (viena no 7 oficiālām valodām Vojvodinā), ES

Minoritātes valoda

Melnkalnē, Ungārijā, Austrijā, Itālijā, Rumānijā

Diasporas valoda

Vācijā, Zviedrijā, Francijā un citās rietumu ES valstīs, Argentīnā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Jaunzēlandē

Alfabēts
27 burti — 30 fonēmas (nj, lj, dž ir fonēmas, uzrakstāmas ar diviem burtiem)
Gramatiskie locījumi
7
Valodas kods
hr, hrv
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu, slāvu, dienvidslāvu
Dialektu skaits
3 dialektu grupas ar aptuveni 25–30 subdialektiem

Visgarākais vārds

troņa mantiniece

Dīvains vārds vai teikums

Augšā kalni slikti deg.
4 atšķirīgas zilbes intonācijas

Ievads

Horvātu valoda ir ļoti līdzīga serbu, bosniešu un melnkalniešu valodām. Horvātu literārā valoda attīstījusies, sākot no 15. gadsimta, daudzos lokālos variantos un ieguva savu tagadēju formu (ar nelielām atšķirībām) 19. gadsimtā.

19. gadsimtā pastāvēja stipra kustība par kopīgu dienvidslāvu valodu. Viņas ietekmes dēļ bija izveidotas ļoti līdzīgas serbu un horvātu literārās valodas un tāpēc daudzi cilvēki gandrīz visa 20. gadsimta garumā ir uzskatījuši, ka ir tikai viena serbu-horvātu (jeb horvātu-serbu) valoda. Citi cilvēki domājuši, ka ir divas atsevišķas valodas (horvātu un serbu). Melnkalniešu valoda, pateicoties viņas intelektuālo vārdu krājumam un specializētam leksikonam, var būt uzskatāma par serbu valodas variantu, kaut arī šīm valodām ir daudz atšķirību. Ir grūti pateikt, kas ir literārā bosniešu valoda, bet ir skaidrs, ka viņa aizņem vietu starp serbu un horvātu valodām un viņai ir daži varianti; viņa ir arī vistuvāka melnkalniešu valodai. Tomēr četru valodu lietotāji sazinās bez starpniekiem. Vislielākas atšķirības ir starp gandrīz visu jomu speciāliem vārdiem. Horvāti un serbi var tikko saprast vieni citus, ja viņi nebija mācījušies citas valodas vārdus, kad runa iet par matemātiku, bioloģiju, tiesību vai pat ēdienu gatavošanu. Vēl ir jāatzīmē, ka ir arī rakstības atšķirības. Serbu un melnkalniešu valodās var rakstīt kā latīņu alfabētā, tā kirilicā, bet horvātu un bosniešu valodās raksta vienīgi latīņu alfabētā.

Slāvu valodas ir iedalāmas trijās grupās: rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu, kašūbu, slovinciešu), austrumslāvu (ukraiņu, baltkrievu, krievu un rusīnu) un dienvidslāvu (slovēņu, horvātu, serbu, melnkalniešu, bosniešu, maķedoniešu un bulgāru).

Baškas plāksne (Baščanska ploča), datējama ap 1100. gadu

Dialekti

Horvātijas teritorija ir iedalāma uz trim dialektu zonām: štokaviešu, kajkaviešu un čakaviešu. Eksistē attīstīta literatūra visos dialektos, taču pārsvars ir štokaviešu dialektam, uz kura pamata bija izveidota literārā valoda.

  • Čakavsko narječje
  • Kajkavsko narječje
  • Štokavsko narječje

Avots: Wikimedia Commons

Rakstības sistēma un izruna

  • a
  • b
  • c
  • č
  • ć
  • d
  • đ
  • e
  • f
  • g
  • h
  • i
  • j
  • k
  • l
  • m
  • n
  • o
  • p
  • r
  • s
  • š
  • t
  • u
  • v
  • z
  • ž

Horvāti izmanto latīņu alfabētu, kaut Horvātu kņazistes sākumā bija lietojama glagolica, radīta tieši slāvu valodām, vai tā saucamā rietumu kirilica (bosančica). Kādu laiku šie trīs raksti bija izmantojami vienlaikus atšķirīgos reģionos. Galu galā palika vienīgi latīņu raksts. Šobrīd horvātu ortogrāfija ir fonētiska, t.i., tas pats burts visos gadījumos ir lasāms vienādi. Ir 27 burti: latīņu raksta pamatburti bez x, y un q, ar pievienotiem č, ć, đ, š un ž. Vēl trīs fonēmas ir uzrakstāmas ar diviem burtiem: lj, nj un .

Tāpēc lasīt horvātu valodā ir ļoti viegli. Vienīga problēma ir vārda uzsvars, jo katrs patskanis (izņemot pēdējo) var būt uzsverts, bet nepareizs uzsvars dažos gadījumos var mainīt vārda nozīmi. Tas neattiecas uz zilbes intonāciju (ir četras atšķirīgas zilbes intonācijas, līdzīgas toņiem ķīniešu valodā: divas krītošas un divas kāpjošas, un katra no tām var būt gara vai īsa). Piemēram, teikumā "Gore gore gore gore" ir četri no pirmā skatiena vienādi vārdi, bet dažādu zilbes intonāciju dēļ viņiem ir četras atšķirīgas nozīmes: "Augšā kalni slikti deg."

Gramatika

Var teikt, ka horvātu valodas gramatika, kā jau visu slāvu valodu gramatikas, ir ļoti sarežģīta. Tajā ir divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis), katram no šiem ir septiņi locījumi (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, vokatīvs, lokatīvs un instrumentālis), un tam visam ir jābūt saskaņotam ar trijiem dzimumiem (vīriešu, sieviešu un nekatro); tātad teorētiski katram lietvārdam ir 42 formas. Darbības vārdiem ir septiņi laiki (tagadne, nākotne I, nākotne II, imperfekts / aorists, perfekts un pluskvamperfekts), divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis) un trīs personas (vienskaitlī: es, tu, viņš / viņa / tas; daudzskaitlī: mēs, tu, viņi / viņas). Darbības vārdiem ir arī divi veidi (pabeigts un nepabeigts), un katra darbības vārda veidu ir jāiemācās, jo no tā ir atkarīgs konjugācijas modelis: piemēram, skočiti ("lēkt") un skakati ("lēkāt").

Bez tam, daudzi bieži lietojami darbības vārdi ir nekārtni, ar savām īpašām galotnēm. Ir arī vārdu skaņu izmaiņas īpatnības (asibilācija, palatalizācija, u.c.). Lietvārdi, īpašības vārdi un vietniekvārdi arī ir komplicēti. Īpašības vārdi var būt arī noteiktie vai nenoteiktie.

Vārdu veidošana un leksikons

Darbības vārdu konjugācijas piemēri:

Tagadne:

Vienskaitlis Daudzskaitlis
1. persona idem
es eju
idemo
mēs ejam
2. persona ideš
tu ej
idete
jūs ejat
3. persona ide
viņš / viņa iet
idu
viņi iet

Aorists:

Vienskaitlis Daudzskaitlis
1. persona pođoh
es aizgāju
pođosmo
mēs aizgājām
2. persona pođe
tu aizgāji
pođoste
jūs aizgājāt
3. persona pođe
viņš / viņa aizgāja
pođoše
viņi aizgāja

Saliktā pagātne:

Vienskaitlis Daudzskaitlis
1. persona išao sam
biju aizgājis
išla sam
biju aizgājusi
išli smo
bijām aizgājuši
išle smo
bijām aizgājušas
2. persona išao si /išla si
biji aizgājis / biji aizgājusi
išli ste/išle ste
bijāt aizgājuši / bijāt aizgājušas
3. persona išao je/išla je
bija aizgājis / bija aizgājusi
išli su/išle su
bija aizgājuši / bija aizgājušas

Vēl ir pluskvamperfekts, kā arī divi nākotnes laiki (I un II).

Lietvārdi:

Vienskaitlis Daudzskaitlis
Nominatīvs stol
galds
stolovi
galdi
Ģenitīvs stola
galda
stolova
galdu
Datīvs stolu
galdam
stolovima
galdiem
Akuzatīvs stol
galdu
stolove
galdus
Vokatīvs stole
galds!
stolovi
galdi!
Lokatīvs o stolu
par galdu
o stolovima
par galdiem
Instrumentālis stolom
ar galdu
stolovima
ar galdiem

Katram lietvārdam ir dzimte (vīriešu, sieviešu, nekatrā). Piemērā zemāk parādīts vīriešu dzimtes lietvārds. Sieviešu un nektrās dzimtes lietvārdiem ir atšķirīgas galotnes. Mācoties lietvārdus, ir jāmācās arī viņu dzimtes (tāpat kā vācu valodā).

Horvātu valodā dažos vārdos patskaņa vietā ir izmantojams līdzskanis R, piemēram, smrt ("nāve"), krv {"asinis"}, brv ("neliels tilts") u.c. Eksistē vārdi ar 5 vai 6 līdzkaņiem pēc kārtas, piemēram, smrtno ("nāvīgi"), stvrdnuti ("padarīt cietāku")…

Horvātu valodā faktiski ir 31 fonēma, jo divskanis (izrunājams ie vai ) ir uzrakstāms kā je vai ije.

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Uz augšu