Pāriet uz saturu

Turku valoda

Türk dili

Dzimtā valodā runājošo skaits

vairāk nekā 70 miljoni

Oficiālā valoda

Turcijā, Kiprā

Minoritātes valoda

Maķedonijā, Rumānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Grieķijā, Irākā, Kosovā

Diasporas valoda

Vācijā, Francijā, Nīderlandē, ASV, Austrijā, Saūda Arābijā, Šveicē, Austrālijā, Zviedrijā, Krievijā, Dānijā, Lielbritānijā, Kanādā, Beļģijā, Bulgārijā, Itālijā, Azerbaidžānā…

Alfabēts
Latīņu, 29 burti, 21 līdzskanis un 8 patskaņi
Gramatiskie locījumi
6
Valodas kods
tr, tur
Lingvistiskā tipoloģija
aglutinatīvā , patskaņu harmonija , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SOV
Valodu saime
Tjurku valodu saimes oguzu apakšgrupa
Dialektu skaits
Dialektu skaits nav noteikts

Visgarākais vārds

decentralizācija

Dīvains vārds vai teikums

It kā jūs esat no tiem, kurus mēs nevaram pārvērst par neveiksmju darītājiem.
Visgarākais iespējamais vārds (ar visiem piedēkļiem) sastāv no 70 burtiem.

Ievads

Populārs ir turku uzskats, ka pastāv viena kopīga turku valoda (Türkçe), kuru var iedalīt uz pamatdialektiem (lehçe), piemēram, uz kazahu turku (Kazak Türkçesi), uzbeku turku (Özbek Türkçesi) un Turcijas turku (Türkiye Türkçesi). Saskaņā ar šo viedokli, kuram nepiekrīt daudzums valodnieku, turku valoda (t. i., kopīga tjurku valoda) ir viena no vispopulārākajām valodām pasaulē ar gandrīz 200 miljonu lietotāju.

Rakstības sistēma un izruna

  • a
  • b
  • c
  • ç
  • d
  • e
  • f
  • g
  • ğ
  • h
  • ı
  • i
  • j
  • k
  • l
  • m
  • n
  • o
  • ö
  • p
  • r
  • s
  • ş
  • t
  • u
  • ü
  • v
  • y
  • z

Latīņu alfabēts bija ieviests 1928. gadā. Pirms tam bijušas raksta sistēmas, piemēram, rūnu, uiguru vai arābu raksts neatbilst mūsdienu turku alfabētam, kurš sastāv no 21 līdzskaņa un 8 īsiem patskaņiem. Garu patskaņu vai divskaņu nav. Ataturka valodas reformas mērķis bija radīt ciešāku saistību starp rakstu un runu: Benim adım Mustafa [benim adɯm Mustafa] ('Mans vārds ir Mustafa').

Viena no turku valodas visraksturīgākām pazīmēm ir patskaņu harmonija, ieskaitot opozīcijas:

  • priekšējie vs. pakaļējie: temizleyeceğim (es tīrīšu)
  • zemi vs. augsti: ısıtıcı (sildītājs)
  • labiāli vs. nelabiāli: görüşürüz (uz redzēšanos)
Priekšējais Pakaļējais
Nelabiāls Labiāls Nelabiāls Labiāls
Augsts -o i ü ı u
Zems -o e ö a o

Piemēram, izteiciens görüşürüz (uz redzēšanos, burtiski: mēs redzēsim viens otru) sastāv no celma gör- (redzēt) un trim atšķirīgiem piedēkļiem, no kuriem katram ir četri varianti: -ış/iş/uş/üş (savstarpējās attieksmes) -ır/ir/ur/ür (aorists) -ız/iz/uz/üz (dsk. 1. pers.). Patskaņi piedēkļos izmainās saskaņā ar celma patskani. Tā pati piedēkļu secība, pievienota pie atšķirīgām saknēm, rada dažādus variantus:

  • al- (ņemt): alışırız (mēs pieradīsim)
  • sev- (mīla): sevişiriz (mēs mīlēsimies)
  • konuş- (runāt): konuşuruz (mēs runāsim)

Gramatika

Turku, atšķirīgi no daudzuma Eiropas valodu, ir aglutinatīva valoda. Tas nozīmē, ka gramatiski piedēkļi ir pievienojami pie nemainīga vārda celma. Katram piedēklim ir sava gramatiska nozīme. Pievienoti vārdam var būt vairāki piedēkļi, sk. piemēru zemāk:

  • ev
    māja
  • evler
    mājas
  • evlenmek
    apprecēties
  • evim
    mana māja
  • evlerim
    manas mājas
  • evlendik
    mēs apprecējāmies
  • evimde
    manā mājā
  • evlerimde
    manās mājās
  • evlendirecekler
    viņi apprecēsies

Turku valodā nav gramatiskās dzimtes, tāpēc vārds arkadaş (draugs) var būt lietojams attiecībā gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm. Noteiktā artikula nav, tomēr skaitļa vārds bir (viens) var būt lietojams kā nenoteiktais artikuls. Uz daudzskaitli norāda piedēklis -lar/ler (atkarīgs no patskaņu harmonijas), piemēram, vārdos evler (mājas) un atlar (zirgi). Turku valodā ir seši locījumi: nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, lokatīvs, ablatīvs. Piedēkļu patskaņi ir atkarīgi no patskaņu harmonijas:

māja zirgs ārsts aktieris
Nominatīvs
Ģenitīvs
Datīvs
Akuzatīvs
Lokatīvs
Ablatīvs

Darbības vārdu formu veidošana seko modelim celms–veids/laiks–personas piedēklis, piemēram oyna-dı-m (es spēlēju (pag.)). Noliegums ir veidojams ar nolieguma piedēkli -ma/me, kurš ir pievienojams aiz celma, piemēram, oyna-ma-dı-m (es nespēlēju (pag.)). Veidojot jautājumus ir lietojama partikula mı/mi/mu/mü, piemēram, oynadım mı? (es spēlēju? (pag.)). Turku valodā ir pieci galvenie gramatiskie laiki: tagadne, nākotne, aorists, noteiktā pagātne un secinājuma pagātne. Pēdējais no tiem (vēl saucams par atstāstījuma pagātni) ir lietojams aprakstīt situācijas, par kurām runātājam bija stāstīts vai, citiem vārdiem sakot, kad runātājs nezin, vai teikums ir patiess, piemēram, Ali evlenmiş (ir teikts, ka Ali apprecējās).

yapmak (darīt)

Vienskaitlis Daudzskaitlis
1. persona 2. persona 3. persona 1. persona 2. persona 3. persona
Tagadne yapıyorum yapıyorsun yapıyor yapıyoruz yapıyorsunuz yapıyorlar
Nākotne yapacağım yapacaksın yapacak yapacağız yapacaksınız yapacaklar
Aorists yaparım yaparsın yapar yaparız yaparsınız yaparlar
Noteiktā pagātne yaptım yaptın yap yaptık yaptınız yaptılar
Secinājuma pagātne yapmışım yapmışsın yapmış yapmışız yapmışsınız yapmışlar

Vārdu veidošana un leksikons

Vārdu krājuma pamatu veido nemainīgi vārdu celmi. Vissenākie no tiem parasti ir ar vienu līdzskani, VC, CV, CVC vai CVCC tipa, šādi, celmu skaits ir ierobežots. Jauni vārdi veidojami, pievienojot piedēkļus celmiem vai jau eksistējošiem vārdiem, piemēram:

  • sev-
    mīla, patika
  • sevmek
    mīlēt, patikt
  • sevişmek
    mīlēties
  • sevinmek
    priecāties
  • sevinç
    prieks
  • sevindirici
    priecīgs
  • sevgi
    mīlestība, pieķeršanās
  • sevgili
    mīļotais
  • sevimli
    draudzīgs, laipns
  • sevecen
    mīlošs
  • sevici
    lesbiete

Reduplikācija turku valodā

Turku valodā reduplikācija ir ļoti populārs veids pastiprināt vārda nozīmi. Viņai r vairāki tipi:

  • atkārtojot afiksu: beyaz (balts) — bembeyaz (ļoti balts), mavi (zils) — masmavi (ļoti zils)
  • atkārtojot to pašu vārdu: parça (gabals) — parça parça (gabalos), yavaş (lēni) — yavaş yavaş (ļoti lēni)
  • atkārtojot to pašu vārdu, izmainot pirmo skaņu uz m: kahve (kafija) – kahve mahve (kafija un līdzīgi dzērieni), çanta (soma) – çanta manta (soma un līdzīgas lietas)
  • pievienojot līdzīgu vārdu: kırık (salauzts) — kırık dökük (iznīcināts)
  • pievienojot līdzīgu neeksistējošu vārdu: eğri (greizs) – eğri büğrü (savīts)
  • kombinējot divus neeksistējošus vārdus: abur cubur (junk food), ıvır zıvır (gadžeti), cicili bicili (pārdekorēts)

Reduplikācija ir lietojama arī onomatopoēzē: çıtır çıtır (lietojams, kad kāds ēd kraukšķīgu ēdienu), şapır şapır (lietojams, kad kāds skaļi ēd vai skūpstās). Tā var būt lietojama arī objekta vizuālo īpašību aprakstīšanā: pırıl pırıl (spīdīgs). Lai gan augstāk minētas konstrukcijas ir ļoti populāras, vārdu veidošanas modeļi ir fiksēti (izņemot C grupas), tāpēc jaunu elementu radīšana ir ierobežota.

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Uz augšu