Turku valoda
Türk dili
Türk dili
vairāk nekā 70 miljoni
Turcijā, Kiprā
Maķedonijā, Rumānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Grieķijā, Irākā, Kosovā
Vācijā, Francijā, Nīderlandē, ASV, Austrijā, Saūda Arābijā, Šveicē, Austrālijā, Zviedrijā, Krievijā, Dānijā, Lielbritānijā, Kanādā, Beļģijā, Bulgārijā, Itālijā, Azerbaidžānā…
Populārs ir turku uzskats, ka pastāv viena kopīga turku valoda (Türkçe), kuru var iedalīt uz pamatdialektiem (lehçe), piemēram, uz kazahu turku (Kazak Türkçesi), uzbeku turku (Özbek Türkçesi) un Turcijas turku (Türkiye Türkçesi). Saskaņā ar šo viedokli, kuram nepiekrīt daudzums valodnieku, turku valoda (t. i., kopīga tjurku valoda) ir viena no vispopulārākajām valodām pasaulē ar gandrīz 200 miljonu lietotāju.
Latīņu alfabēts bija ieviests 1928. gadā. Pirms tam bijušas raksta sistēmas, piemēram, rūnu, uiguru vai arābu raksts neatbilst mūsdienu turku alfabētam, kurš sastāv no 21 līdzskaņa un 8 īsiem patskaņiem. Garu patskaņu vai divskaņu nav. Ataturka valodas reformas mērķis bija radīt ciešāku saistību starp rakstu un runu: Benim adım Mustafa [benim adɯm Mustafa] ('Mans vārds ir Mustafa').
Viena no turku valodas visraksturīgākām pazīmēm ir patskaņu harmonija, ieskaitot opozīcijas:
Priekšējais | Pakaļējais | |||
---|---|---|---|---|
Nelabiāls | Labiāls | Nelabiāls | Labiāls | |
Augsts -o | i | ü | ı | u |
Zems -o | e | ö | a | o |
Piemēram, izteiciens görüşürüz (uz redzēšanos, burtiski: mēs redzēsim viens otru) sastāv no celma gör- (redzēt) un trim atšķirīgiem piedēkļiem, no kuriem katram ir četri varianti: -ış/iş/uş/üş (savstarpējās attieksmes) -ır/ir/ur/ür (aorists) -ız/iz/uz/üz (dsk. 1. pers.). Patskaņi piedēkļos izmainās saskaņā ar celma patskani. Tā pati piedēkļu secība, pievienota pie atšķirīgām saknēm, rada dažādus variantus:
Turku, atšķirīgi no daudzuma Eiropas valodu, ir aglutinatīva valoda. Tas nozīmē, ka gramatiski piedēkļi ir pievienojami pie nemainīga vārda celma. Katram piedēklim ir sava gramatiska nozīme. Pievienoti vārdam var būt vairāki piedēkļi, sk. piemēru zemāk:
Turku valodā nav gramatiskās dzimtes, tāpēc vārds arkadaş (draugs) var būt lietojams attiecībā gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm. Noteiktā artikula nav, tomēr skaitļa vārds bir (viens) var būt lietojams kā nenoteiktais artikuls. Uz daudzskaitli norāda piedēklis -lar/ler (atkarīgs no patskaņu harmonijas), piemēram, vārdos evler (mājas) un atlar (zirgi). Turku valodā ir seši locījumi: nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, lokatīvs, ablatīvs. Piedēkļu patskaņi ir atkarīgi no patskaņu harmonijas:
māja | zirgs | ārsts | aktieris | |
Nominatīvs | ev | at | doktor | aktör |
---|---|---|---|---|
Ģenitīvs | evin | atın | doktorun | aktörün |
Datīvs | eve | ata | doktora | aktöre |
Akuzatīvs | evi | atı | doktoru | aktörü |
Lokatīvs | evde | atta | doktorda | aktörde |
Ablatīvs | evden | attan | doktordan | aktörden |
Darbības vārdu formu veidošana seko modelim celms–veids/laiks–personas piedēklis, piemēram oyna-dı-m (es spēlēju (pag.)). Noliegums ir veidojams ar nolieguma piedēkli -ma/me, kurš ir pievienojams aiz celma, piemēram, oyna-ma-dı-m (es nespēlēju (pag.)). Veidojot jautājumus ir lietojama partikula mı/mi/mu/mü, piemēram, oynadım mı? (es spēlēju? (pag.)). Turku valodā ir pieci galvenie gramatiskie laiki: tagadne, nākotne, aorists, noteiktā pagātne un secinājuma pagātne. Pēdējais no tiem (vēl saucams par atstāstījuma pagātni) ir lietojams aprakstīt situācijas, par kurām runātājam bija stāstīts vai, citiem vārdiem sakot, kad runātājs nezin, vai teikums ir patiess, piemēram, Ali evlenmiş (ir teikts, ka Ali apprecējās).
Vienskaitlis | Daudzskaitlis | |||||
---|---|---|---|---|---|---|
1. persona | 2. persona | 3. persona | 1. persona | 2. persona | 3. persona | |
Tagadne | yapıyorum | yapıyorsun | yapıyor | yapıyoruz | yapıyorsunuz | yapıyorlar |
Nākotne | yapacağım | yapacaksın | yapacak | yapacağız | yapacaksınız | yapacaklar |
Aorists | yaparım | yaparsın | yapar | yaparız | yaparsınız | yaparlar |
Noteiktā pagātne | yaptım | yaptın | yaptı | yaptık | yaptınız | yaptılar |
Secinājuma pagātne | yapmışım | yapmışsın | yapmış | yapmışız | yapmışsınız | yapmışlar |
Vārdu krājuma pamatu veido nemainīgi vārdu celmi. Vissenākie no tiem parasti ir ar vienu līdzskani, VC, CV, CVC vai CVCC tipa, šādi, celmu skaits ir ierobežots. Jauni vārdi veidojami, pievienojot piedēkļus celmiem vai jau eksistējošiem vārdiem, piemēram:
Turku valodā reduplikācija ir ļoti populārs veids pastiprināt vārda nozīmi. Viņai r vairāki tipi:
Reduplikācija ir lietojama arī onomatopoēzē: çıtır çıtır (lietojams, kad kāds ēd kraukšķīgu ēdienu), şapır şapır (lietojams, kad kāds skaļi ēd vai skūpstās). Tā var būt lietojama arī objekta vizuālo īpašību aprakstīšanā: pırıl pırıl (spīdīgs). Lai gan augstāk minētas konstrukcijas ir ļoti populāras, vārdu veidošanas modeļi ir fiksēti (izņemot C grupas), tāpēc jaunu elementu radīšana ir ierobežota.