Angļu valoda

English language

Dzimtā valodā runājošo skaits

360 miljoni, apmēram 70 miljoni Eiropā

Oficiālā valoda

54 valstīs, piem., Eiropā: Lielbritānijā (60 milj.), Īrijā (4,5 milj.). Pasaulē: ASV (267 milj.), Kanādā (25 milj.), Austrālijā (18 milj.), Jaunzēlandē (4 milj.). Angļu valoda ir lietojama arī bijušajās britu un amerikāņu kolonijās kā oficiālā valdības, izglītības vai biznesa valoda, tomēr daudzums cilvēku privātajā dzīvē runā citās valodās. Šīs valstis iekļauj Indiju (125 milj. lietotāju) un Pakistānu (88 milj. lietotāju).

Diasporas valoda

Spānijā un Francijā (aptuveni 3 miljoni kopskaitā), Nāciju Sadraudzības valstīs, bijušās Lielbritānijas impērijas sastāvā

Alfabēts
26 burti

Gramatiskie locījumi
0

Valodas kods
en, eng

Lingvistiskā tipoloģija
izolējoša , SVO

Valodu saime
Indoeiropiešu, ģermāņu, rietumģermāņu

Dialektu skaits
apmēram 30 Anglijā, ~ 10 pārējās Lielbritānijas teritorijās, ap 20 Īrijā un mazākajās salās, ap 50 ASV, ap 10 Kanādā, ap 15 Austrālijā un Jaunzēlandē, 10 Indijā un vēl daži desmiti dažādās aizjūras teritorijās un Nāciju Sadraudzības valstīs

Visgarākais vārds

antidisestablishmentarianism

politiskā kustība Anglijā pret legāla valsts baznīcas statusa Anglijas Baznīcai atņemšanu

uncharacteristically

neraksturīgi

Dīvains vārds vai teikums

ultrarevolutianaries

katrs patskanis divas reizes

sequoia

5 no septiņiem burtiem ir dažādi patskaņi

strengthlessnesses

18 burti ar tikai viena veida patskani

rhythms

7 burti bez jebkāda no 5 patskaņiem

Vēsture

Angļu valodas vēsture lielā mērā ir stāsts par angļu un citu valodu savstarpēju iedarbību. Gadsimtiem ilgi angļu valodu stipri ietekmēja daudzas valodas.

Senangļu valodu ietekmēja ķeltu valodas un latīņu valoda, kuras bija runājamas tad, kad ģermāņi pirmie sāka apdzīvot Lielbritānijas salu, vēlāk to ietekmēja sennorvēģu valoda, kurā runāja normāņu iebrucēji. Vidusangļu valodu bija ietekmējusi normāņu un, vēlāk, literārā franču valoda.

Šādas ietekmes rezultātā angļu valodas vārdu krājums bija bagātināts ar dažādu valodu vārdiem, it īpaši latīņu un franču. Gaļas nosaukumi, protams, ir franču izcelsmes, tomēr fermeri saglabāja savu ģermāņu vārdu nosaukt dzīvniekus kā tādus. Šādi eksistē tādi vārdu pāri, kā cow/ox (govs) vs. beef (liellopu gaļa) vai deer (briedis) vs. venison (brieža gaļa). Ne visai saprotāmu iemeslu dēļ angļu valoda zaudēja daudzumu formveidošanas galotņu, eksistējušu agrīnā valodas attīstības posmā.

Gramatika

Ir divi galvenie angļu valodas gramatikas modeļi. Tradicionālā gramatika, kuru mācās cilvēki, kuriem angļu ir dzimtā valoda, ļoti atšķiras no tās, kuru mācās tie, kam angļu ir svešvaloda.

Tradicionālā gramatika ir ievērojama ar to, ka viņā ir daudz noteikumu, kuriem pat ļoti izglītoti cilvēki, kam angļu nav dzimtā valoda, konsekventi seko. Tajā starpā

nesaka It's me, jo 'me' ir akuzatīvā.
nesāc teikumu ar vārdu hopefully, tāpēc ka viņš nozīmē "cerīgi".
nebeidz teikumu ar prievārdiem, jo prievārdam ir jābūt pirms lietvārda.

Rakstības sistēma

Angļu alfabētā ir 26 latīņu burti un viena zīme, apostrofs. Angļu rakstība ir sarežģīta, starp to, kā vārdi ir uzrakstāmi, un to, kā viņi ir izrunājami, pastāv tikai netieša saistība. Ir daudz gramatikas noteikumu, taču viņiem visiem ir daudz izņēmumu.

Tas viss nozīmē, ka angliski runājošie bērni daudz laika pavada, mācoties pareizi izrunāt vārdus burtu pēc burta. Un vēl tas nozīmē, ka angliski runājošiem cilvēkiem ir liela pieredze, izrunājot vārdus burtu pēc burta, un viņi to izmanto. Tāpēc ir svarīgi zināt burtu nosaukumus.

A a
ɛı
B b
bi:
C c
si:
D d
di:
E e
i:
F f
ɛf
G g
ʤi:
H h
ɛiʧ
I i
aı
J j
ʤɛı
K k
kɛı
L l
ɛl
M m
ɛm
N n
ɛn
O o
o
P p
pi:
Q q
kju:
R r
ar
S s
ɛs
T t
ti:
U u
ju:
V v
vi:
W w
'dʌbəlju
X x
ɛks
Y y
waı
Z z
zi:, zɛd
'
ə'pastrəfi

Burtam z ir divi nosaukumi. Nosaukums [zi:] vienmēr izmantojams amerikāņu angļu valodā, bet citos angļu valodas variantos ir lietojami abi divi.

Daudzpunktes ir ļoti svarīgas zīmes angļu valodā, it īpaši Amerikas angļu valodā, jo daudzi cilvēki, kā arī visi laikraksti un žurnāli aizvieto lamuvārdus ar trim punktiem — daudzpunktēm, piemēram, What the …? vai What the f…?, What a …ing idiot!

Angļu valodas varianti citās valstīs

Eiropā angļu valoda ir bieži izmantojama kā lingua franca starplingvistiskajā komunikācijā, taču viņai nav svarīgas lomas lokālā valdībā vai izglītībā (izņemot obligātas stundas skolā). Šī ne-dzimtā angļu valoda atšķiras no dzimtās angļu valodas variantiem, viņā nav dažu pazīmju, kuras ir svarīgas dzimtās valodas variantos, piemēram, intonācijas modeļu un skaitāmo un neskaitāmo lietvārdu opozīcijas. Arī citas pazīmes, piemēram, artikulu un laiku lietošana, daži vārdi no leksikona atšķiras no dzimtās angļu valodas variantiem. Daži cilvēki apsvēr, ka tas var novest pie patstāvīga Eiropas angļu ne-dzimtās valodas standarta, kuru mācītos cilvēki, kuriem angļu valoda ir dzimtā (kaut arī nav skaidrs, kā tas var būt paveikts).

Skaņas (Fonētika)

Patskaņi

Angļu valodā nav vienotas patskaņu sistēmas, pastāv daudz atšķirīgu sistēmu, atkarīgu no teritorijas, valodas lietotāju sociālās klases un citiem faktoriem, kuri daļēji sakrīt. Patskaņu inventārs ir atkarīgs ne tikai no šiem faktoriem, izruna variē arī dialektos, šādi vienos dialektos pasta ir izrunājama ['pastə], un ['pæstə] citos.

Lūk, patskaņu izrunas standarti Lielbritānijā un ASV.

Lielbritānija (Vispārpieņemta izruna)

Parasti rakstāms kā	IPA	Piemērs	IPA	Tulkojums
ee, ea, e-e	i	bead	bi:d	krellīte
i	ı	bid	bıd	solama cena
e	e	bed	bed	gulta
a	æ	bad	bæd	slikts
u-	ʌ	bun	bʌn	smalkmaizīte
ur, er	ɜ	burn	bɜ:n	apdegums
u, oo, ue	u	suit	su:t	uzvalks
oo, ou	ʊ	soot	sʊt	sodrēji
au, augh, ough	o	caught	ko:t	noķerts
o-	ɒ	cot	kɒt	bērnu gultiņa
a, ar-	a:	cart	ka:t	rati
tikai neuzsverts
-a, -er	ə	speaker	'spi:kə	runātājs
Divskaņi
ay, ai-, a-e	eı	bay	beı	līcis
i, i-e, igh, uy, -y	aı	buy	baı	pirkt
oy, oi-	oı	boy	boı	zēns
uoy, ooey	uı	buoy	buı	boja
ow, ou-	aʊ	bow	baʊ	palocīties
o, o-e, oe, oa-	oʊ	bow	boʊ	šaujamais loks

Amerika

Parasti rakstāms kā	IPA	Piemērs	IPA	Tulkojums
ee, ea, e-e	i	bead	bid	krellīte
i	ı	bid	bıd	solama cena
e	e	bed	bed	gulta
a	æ	bad	bæd	slikts
u-	ʌ	bun	bʌn	smalkmaizīte
ur, er	ɝ	burn	bɝn	apdegums
u, oo, ue	u	suit	sut	uzvalks
oo, ou	ʊ	soot	sʊt	sodrēji
au, augh, ough	ɔ *	caught	kɔt	noķerts
o-	a *	cot	kat	bērnu gultiņa
tikai neuzsverts
-a, -e-	ə	Donna	'danə	Donna (vārds)
-a, -e-	ɚ	Donner	'danɚ	Donners (vārds)
Divskaņi
ay, ai-, a-e	eı	bay	beı	līcis
i, i-e, igh, uy, -y	aı	buy	baı	pirkt
oy, oi-	oı	boy	bɔı	zēns
uoy, ooey	uı	buoy	buı	boja
ow, ou-	aʊ	bow	baʊ	palocīties
o, o-e, oe, oa-	oʊ	bow	bɔʊ	šaujamais loks

*Daudzi amerikāņi nešķir šīs divas skaņas, izņemot gadījumus, kad viņas iet pirms puspatskaņa vai /r/.

Lingvopēdija