Pāriet uz saturu

Lietuviešu valoda

Lietuvių kalba

Dzimtā valodā runājošo skaits

3,5 – 4 miljoni

Oficiālā valoda

Lietuvas Republikā, Eiropas Savienībā

Minoritātes valoda

Polijā, ASV

Diasporas valoda

Baltkrievijā, Kaļiņingradas apgabalā, ASV, Lielbritānijā, Brazīlijā, Argentīnā, Kanādā, Vācijā, Urugvajā, Zviedrijā, Austrālijā, Latvijā un citās valstīs

Alfabēts
32 burti
Gramatiskie locījumi
7
Valodas kods
lt, lit
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu saime, baltu-slāvu atzars, baltu grupa, austrumbaltu apakšgrupa
Dialektu skaits
divi dialekti: žemaišu un augštaišu

Visgarākais vārds

mēs nebijām pievākuši meža zaķskābenes

Dīvains vārds vai teikums

sešas zosis ar sešiem zoslēniem

Interesanti fakti

Ir iespējams uzzināt, vai sieviete ir precējusies, no viņas uzvārda galotnes, taču šis likums nav piemērojams vīriešiem. Piemēram, neprecējušos sieviešu uzvārdiem ir galotnes "aitė", "iūtė" un "ytė", bet precējušos — vienmēr "ienė". Jaunu galotni "ė", kļuvušu populāru pēdējos gados, var lietot kā precējušās, tā neprecējušās sievietes. Bet paies vēl kāds laiks, kad šāda uzvārda galotne būs plaši izplatīta, jo pagaidām viņu izvēlas tikai precējušās sievietes, pamatā slavenības.

Interesanti, ka lietuviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Par tādiem var būt, piemēram, rupūžė (krupis). Kad lietuviešiem nākas lamāties, viņi visbiežāk lieto krievu vai angļu rupjības.

Lietuviešu valoda ir tik labi piemērota dejošanai…

Trīs sievietes atbrauca pirmoreiz uz Lietuvu. Pēc atgriešanas mājās viņas dalās ar iespaidiem ar draudzeni:
– Lietuviešu valoda ir tik muzikāla, pilnīgi kā deja…
–Kāpēc?
–Tāpēc, ka autobusos pasažieri katrā pieturā atkārto: "Lipsi, lipsi, čia-čia-čia"…

"Ļipsi, ļipsi, ča-ča-ča" Tie ir nevis deju nosaukumi, bet saīsināta forma no "ar Jūs lipsite čia?" (Vai jūs izejat šeit?)

Vēsture

  • 10. gadsimts pr.Kr.

    Baltu valodas izveidoja atsevišķu atzaru no indoeiropiešu valodām.

  • 400 – 600

    Austrumbaltu valodas atdalījās no rietumbaltu valodām (jeb protobaltu valodas).

  • > 800

    Sāka parādīties atšķirības starp lietuviešu un latviešu valodām.

  • sākot no 13. – 14. gadsimta

    Lietuviešu un latviešu valodas turpināja attīstīties atsevišķi.

Senākais saglabājies teksts lietuviešu valodā ir lūgšana, ierakstīta ar roku grāmatā "Tractatus secerdotalis", izdotā 1503. gadā.

Avots: Wikimedia Commons

Lietuviešu un latviešu ir vienīgas dzīvas baltu valodas. Pašlaik lietuviešu valoda ir visarhaiskāka no visām dzīvām indoeiropiešu valodām. Ir uzskatāms, ka starp mūsdienu valodām lietuviešu ir vistuvāka protoindoeiropiešu valodai.

"Ikvienam, kurš grib dzirdēt, kā runāja indoeiropieši, vajadzētu atbraukt un paklausīties lietuviešu zemniekus", teica slavens franču lingvists Antuāns Meijē.

Kad speciālisti indoeiropiešu lingvistikā mēģina rekonstruēt protoindoeiropiešu valodu, viņi atklāj, ka mūsdienu lietuviešu valoda ir svarīga tikpat, kā tādas senās valodas, kā latīņu, grieķu un sanskrits.

Pauls Tīme 1958. gadā salīdzināja lietuviešu sakāmvārdu: Dievas davė dantis; Dievas duos ir duonos un tās latīņu tulkojumu Deus dedit dentes; Deus dabit et panem ('Dievs deva zobus, Dievs dos arī maizi') ar to, ko viņš (Tīme) sauc par seno sanskrita formu: Devas adadā t datas; Devas dā t (vai dadā t) api dhā nā s.

Sanskrits un lietuviešu valoda

Tā kā sanskrits un lietuviešu valoda ir ļoti arhaiskas, tajās ir liels skaits radniecīgu un līdzīgu vārdu ar to pašu vai tuvu nozīmi. Piemēram:

  • agnis (अग्निः) ‒ ugnis (uguns)
  • vajus (वायु :) ‒ vėjas (vējš)
  • aśru (अश्रु :) ‒ ašara (asara)
  • aśvā (अश्वा) ‒ ašvam (ķēve)
  • kūrmas (कूर्म :) ‒ kurmis (kurmis)
  • ratha (रथ :) ‒ ratas (ritenis)
  • devas (देव :) ‒ Dievas (Dievs)
  • navyas (नव्य :) ‒ naujas (jauns)
  • madhu (मधु) ‒ medus (medus)
  • vīra (वीर :) ‒ didvyris (varonis)
  • svapnas (स्वप्न :) ‒ sapnas (sapnis)
  • sanas (सन :) ‒ senas (vecs)
  • sravati (स्रवति ) ‒ srovena (strāvot)
  • śvaśuras (श्वशुर :) ‒ šešuras (vīratēvs)
  • sūnus (सूनु :) ‒ sūnus (dēls)

un daudzi citi.

Turklāt valodas un to morfoloģija ir līdzīgas: skr. asmi – asi – asti = liet. esu – esi – yra (esmu – esi – ir).

Valodu līdzība nav saistīta ar viņu tuvu radniecību (lietuviešu valoda pieder pie baltu-slāvu valodām, bet sanskrits — pie indoāriešu), bet gan ar to, ka abas šīs valodas ir saglabājušas daudz indoeiropiešu pirmvalodas elementu. Sanskrits kā liturģiskā valoda nav mainījies kopš savas izveides, un arī lietuviešu valoda vēsturiskajā un kultūras kontekstā ir mainījusies salīdzinoši nedaudz.

Vārdu veidošana un leksikons

Lietuviešu valoda saglabāja ļoti vecu vārdu krājumu, kas ir patiesi nenovērtējams dārgums. Lietuvas Valsts valodas komisija, starp liela citu nodarbību skaita, sargā valodu, lai šī nekļūtu pārāk pilna ar svešvārdiem. Ja ir iespējams, valodnieki mēģina radīt jaunus vārdus aizguvumu vietā. Tomēr augoša angļu valodas ietekme ir acīmredzama.

Lietuviešu valodā ir daudz deminutīvpiedēkļu, tāpēc eksistē daudzas izteiksmīgas, mīļas vārdu formas:

  • namas
    māja
  • namelis, namukas, nameliukas, namelėlis, namužėlis, namučiukas
    mājiņa
  • vaikas
    bērns
  • vaikelis, vaikiukas, vaikeliukas, vaikelėlis, vaikužėlis, vaikučiukas
    bērniņš

Gramatika

Lietuviešu valodā ir tikai divi skaitļi (vienskaitlis un daudzskaitlis) un divas dzimtes (vīriešu un sieviešu).

Lietuviešu valodā ir četri gramatiski laiki (pagātne, iteratīvā pagātne, tagadne, nākotne) un trīs konjugācijas.

Iteratīvā pagātne norāda uz regulāru darbību pagātnē: imdavau ir skaitydavau (Es nolēmu un lasīju (daudzas reizes)).

Nenoteiksme
imti (ņemt), mylėti (mīlēt), skaityti (lasīt)
Pagātne
Vienskaitlis
1. persona aš ėmiau, mylėjau, skaičiau
2. persona tu ėmei, mylėjai, skaitei
3. persona jis/ji ėmė, mylėjo, skaitė
Daudzskaitlis
1. persona mes ėmėme, mylėjome, skaitėme
2. persona jūs ėmėte, mylėjote, skaitėte
3. persona jie/jos ėmė, mylėjo, skaitė
Iteratīvā pagātne
Vienskaitlis
1. persona aš imdavau, mylėdavau, skaitydavau
2. persona tu imdavai, mylėdavai, skaitydavai
3. persona jis/ji imdavo, mylėdavo, skaitydavo
Daudzskaitlis
1. persona mes imdavome, mylėdavome, skaitydavome
2. persona jūs imdavote, mylėdavote, skaitydavote
3. persona jie/jos imdavo, mylėdavo, skaitydavo
Tagadne
Vienskaitlis
1. persona aš imu, myliu, skaitau
2. persona tu imi, myli, skaitai
3. persona jis/ji ima, myli, skaito
Daudzskaitlis
1. persona mes imame, mylime, skaitome
2. persona jūs imate, mylite, skaitote
3. persona jie/jos ima, myli, skaito
Nākotne
Vienskaitlis
1. persona aš imsiu, mylėsiu, skaitysiu
2. persona tu imsi, mylėsi, skaitysi
3. persona jis/ji ims, mylės, skaitys
Daudzskaitlis
1. persona mes imsime, mylėsime, skaitysime
2. persona jūs imsite, mylėsite, skaitysite
3. persona jie/jos ims, mylės, skaitys

Lietuviešu valodā ir 7 locījumi (nominatīvs, ģenitīvs, datīvs, akuzatīvs, instrumentālis, lokatīvs, vokatīvs), piecas lietvārdu un trīs īpašības vārdu deklinācijas.

Vienam īpašības vārdam lietuviešu valodā var būt vairāk nekā 147 formas: 2 dzimtes x 6 locījumi x 2 skaitļi x 2 formas x 3 salīdzināmās pakāpes + 3 nekatras dzimtes formas.

Lietuviešu valodai ir raksturīgas noteikto īpašības vārdu formas. Noteiktā īpašības vārda forma norāda uz īpašu pazīmi un šo pazīmi izceļ: gražusgražusis (skaists – skaistais). Noteiktās īpašības vārdu formas nav zināmas angļu, vācu, franču un daudzu citu valodu lietotājiem.

Rakstības sistēma un izruna

Mūsdienu lietuviešu alfabētā ir 32 burti:

  • a
  • ą
  • b
  • c
  • č
  • d
  • e
  • ę
  • ė
  • f
  • g
  • h
  • i
  • į
  • y
  • j
  • k
  • l
  • m
  • n
  • o
  • p
  • r
  • s
  • š
  • t
  • u
  • ų
  • ū
  • v
  • z
  • ž

Burti ą, į, ų kādreiz apzīmēja nazālus patskaņus. Mūsdienu literārā lietuviešu valodā nazālu patskaņu vairs nav, taču burti palika un tagad apzīmē garas skaņas [a:], [i:], [u:].

Lietuviešu valodā cieti un mīksti līdzskaņi veido pārus (izņemot "j"). Līdzskaņi var būt arī balsīgi vai nebalsīgi.

Fonēma /x/ ir apzīmējama ar diviem burtiem — ch.

Lietuviešu valodā ir ne tikai patskaņi (gari un īsi) un līdzskaņi (cieti un mīksti), bet arī divskaņi (uo, ai, ei, ie) un diftongiski savienojumi (patskanis un skanenis: al, am, an, ar, el, em, en, er, il, im, in, ir, ul, um, un, ur, ol, om, on, or).

  • [eu] Europa
    Eiropa
  • [oi] boikotas
    boikots
  • [ou] klounas
    klauns
  • [ol] kolba
    kolba
  • [om] pompa
    sūknis
  • [on] monteris
    mehāniķis
  • [or] korta
    spēļu kārts

Dialekti

Žemaišu dialekts

  • Rietumžemaišu izloksne
    • Vakarų žemaičių patarmė
  • Ziemeļžemaišu izloksne
    • Kretingiškių šnekta
    • Telšiškių šnekta
  • Dienvidžemaišu izloksne
    • Varniškių šnekta
    • Raseiniškių šnekta

Augštaišu dialekts

  • Rietumaugštaišu izloksne
    • Šiauliškių šnekta
    • Kauniškių šnekta
    • Klaipėdos krašto šnekta
  • Austrumaugštaišu izloksne
    • Panevėžiškių šnekta
    • Širvintiškių šnekta
    • Anykštėnų šnekta
    • Kupiškėnų šnekta
    • Uteniškių šnekta
    • Vilniškių šnekta
  • Dienvidaugštaišu izloksne
    • Pietų aukštaičių arba dzūkų patarmė

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Mēles mežģi

--> -->
Uz augšu