Vēsture

Grieķu ir dzīvā Eiropas valoda ar visilgāku nepārtrauktu raksta tradīciju. Grieķu valodas attīstības pamatposmi līdz jaungrieķu valodas izveidošanas var rezumēt šādi:

Interesanti, ka runājamās grieķu valodas forma, kuru vairākums cilvēku zina kā dimotiku (δημοτική — dīmotikí), ieguva valsts valodas oficiālo statusu tikai 1976 gadā. Pirms tam priekšrocība oficiāli bija dota konservatīvam valodas variantam, saucamam par kafarēvusu (καθαρεύουσα — katharévousa), kurš ļoti atšķiras no izglītotu cilvēku ikdienā lietojamās valodas.

Mūsdienu literārā jaungrieķu valoda ir mazāk regulēta nekā daudzums citu Eiropas nacionālo valodu, tajā ir daudz alternatīvu gramatisko formu. Daži piemēri seko zemāk.

Īsā pārskatā ir dotas tikai visplašāk lietojamas galotnes.

Gramatika

Noteiktie artikuli var būt kā vienskaitlī, tā arī daudzskaitlī, nenoteiktie artikuli lietojami tikai vienskaitlī. Artikuli ir ļoti plaši izmantojami, viņi lietojami kopā ar piederības un norādāmiem vietniekvārdiem un ar īpašvārdiem.

Īpašības vārdi ir saskaņojami locijumā, dzimtē un skaitlī ar lietvārdiem, bet daudzi skaitļa vārdi paliek nemainīgi.

Īpašības vārdu pārākās un vispārākās pakāpju formas ir veidojamas ar piedēkļa –τερ- (-ter-) pievienošanu pirms galotnes, vai ar vārda πιο (pio, 'vairāk') pievienošanu pirms īpašības vārda.

Kārtnas vispārākās pakāpes formas ir veidojamas ar noteiktā artikula pievienošanu pārākās pakāpes formai.

Taču ir arī cita vispārākās pakāpes forma, saucama par absolūtu superlatīvu, veidojama ar piedēkli –τατ- (-tat-). Visas kopā viņas dod četras īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes.

Darbības vārdi ir konjugējami, viņiem ir trīs personas un divi skaitļi. Jaungrieķu valodā nav nenoteiksmes, tās vietā ir lietojami saikļi kopā ar finītiem darbības vārdiem, piemēram προτιμώ να πάω (protimṓ na páō, 'es gribētu iet'. burt. es gribētu, ka es ietu). Vārdnīcās darbības vārdi ir sarakstīti pēc vienskaitļa pirmās personas tagadnes formas, piemēram, γράφω (gráfō, 'es rakstu') rakstīt vietā.

Jaungrieķu valodā ir divas darbības vārda kārtas — darāmā un vidējā, pēdējā veic ciešamās kārtas funkciju, kā arī viņai ir atgriezeniskās nozīmes.

Jaungrieķu valodā ir viens tagadnes, četri pagātnes un trīs nākotnes laiki. Atšķirība starp izbeigtām un neizbeigtām darbībām ir svarīga kā pagātnes, tā nākotnes laikos, piemēram, έγραψα (égrapsa, 'es uzrakstīju') un έγραφα (égrafa, 'es rakstīju').

Apstākļa vārdi ir nelokāmi. Apstākļa vārdiem, atvasinātiem no īpašības vārdiem, ir tā pati forma, kāda ir nekatrās dzimtes daudzskaitļa nominatīvam. Salīdzinājuma pakāpju formas, tāpat kā īpašības vārdu formas, var būt veidojamas ar galotnes izmainīšanu vai ar atsevišķa vārda pievienošanu.