Igauņu valoda
Eesti keel
Eesti keel
Aptuveni 1,29 milj.
Igaunijā, ES
Zviedrijā, Somijā, Latvijā, Vācijā, Kanādā, ASV, Krievijā, Austrālijā, Argentīnā, Brazīlijā, Lielbritānijā, Dānijā
Igauņu valoda sāka formēties XII–XIII gadsimtā kā divu vai triju valodu, kas nošķirās no citiem Baltijas somu dialektiem mūsu ēras sākumā, saplūšanas rezultāts. Arī vācu valoda, slāvu un baltu valodas ietekmēja igauņu valodas attīstību.
Divas dialektu grupas, kuras būtiski atšķiras:
Igauņu valodas vārdos uzsvars parasti ir pirmajā zilbē (taču ir izņēmumi, piemēram, aitäh 'paldies', sõbranna 'draudzene' un dažos izsauksmes vārdos: ahah, ohoh uzsvars ir otrajā zilbē). Senāk aizgūtu vārdu uzsvars ir arī pirmajā zilbē, piem., miljonär, apelsin, pensionär, bet nesen aizgūtos vārdos tas ir tur, kur ir uzsvars vārda cilmes valodā, piemēram, büroo, psühholoogia, kompuuter.
Patskaņi ir izrunājami skaidri un nav reducējami. Līdzskaņiem un patskaņiem ir trīs garumi: koli (īsais “о” – “iebraukt”), kooli (pusgarš “о”, “skolas”, vsk. ģenitīvs), kooli (garais “о”, “uz skolu”).
Līdzskaņi ir iedalāmi uz stipriem un vājiem, nav nozīmes, vai viņi ir balsīgi vai nebalsīgi. Piemēram, līdzskaņi g, b, d, d’ nav balsīgi, bet gan vāji, ar nelielu oklūziju, tāpēc tie drīzāk skan kā k, p, t, t’. Igauņu k, p, t, t’ ir izrunājami ar garāku spriegumu. Līdzskaņi nekļūst nebalsīgi vārdu beigās. Stiprie un vājie slēdzeņi vārdu sākumā nav izrunājami atšķirīgi, šādi, piemēram, vārdi baas (“pamats”) un paas (“kaļķakmens”) ir izrunājami vienādi. Skaņa f ir sastopama tikai aizgūtos vārdos: film, faktor.
Izruna daudzumā gadījumu ir skaidra no uzrakstījuma.
Igauņu ir aglutinatīvi-fleksīvā valoda. Gramatiskās formas ir veidojamas ar gramatiskiem indikatoriem, galotnes ir pievienojamas vārda celmam (piemēram, dsk. adesīvs lauda+de+l (celms + daudzskaitļa indikators + locījuma galotne) "uz galdiem"; pastāv fonētiskās vārdu izmaiņas (lugema "lasīt" — loen "es lasu"). Vārdi var sastāvēt no daudzām morfēmām.
Igauņu valodā nav dzimtes kategorijas. Pastāv sieviešu dzimtes marķieris tajos vārdos, kuri attiecas uz sievietēm, piemēram: tanárnő ("skolotāja"), titkárnő (sekretāre).
Igauņu valodā ir 14 locījumi. Locījumu galotnes balstās uz t.s. stipru un vāju pakāpju miju un rezultātā vārds var piedzīvot būtiskas izmaiņas: tuba ("istaba", nominatīvs) — toa ("istabas", ģenitīvs).
Personas vietniekvārdiem ir divas formas, īsā (neuzsverta) un garā (uzsverta).
Igauņu darbības vārdiem nav veida kategorijas. Ir divi gramatiskie laiki, tagadne un pagātne (imperfekts, perfekts un pluskvamperfekts). Nākotnes laiks ir izteicams vai nu ar tagadnes laika formu vai nu ar analītiskām formām kopā ar darbības vārdu hakkama "sākt" (vai saama "varēt"):
Igauņu valodā ir 4 gramatiskās izteiksmes:
No darbības vārda var būt veidojami 4 divdabji — darāmās kārtas un ciešamās kārtas tagadnes un pagātnes — un viens ģerundijs: looma ("radīt"): loov ("radošs", darāmās kārtas tagadnes divdabis), loodav ("rodams", ciešamās kārtas tagadnes divdabis), loonud ("radījis", darāmās kārtas pagātnes divdabis), loodud ("radīts", ciešamās kārtas pagātnes divdabis).
Igauņu valodā ir daudz vārdu, izveidotu no divām, trim, četrām vai vairāk sastāvdaļām: