Igauņu valoda

Eesti keel

Dzimtā valodā runājošo skaits

Aptuveni 1,29 milj.

Oficiālā valoda

Igaunijā, ES

Diasporas valoda

Zviedrijā, Somijā, Latvijā, Vācijā, Kanādā, ASV, Krievijā, Austrālijā, Argentīnā, Brazīlijā, Lielbritānijā, Dānijā

Alfabēts
Latīņu, 32 burti

Gramatiskie locījumi
14

Valodas kods
et, est

Lingvistiskā tipoloģija
aglutinatīvā , salikteņu veidošana , SVO

Valodu saime
Urāliešu saime, somugru atzars, Baltijas somu grupa

Dialektu skaits
2

Visgarākais vārds

sünnipäevanädalalõpupeopärastlõunaväsimatus

bezgalīga enerģija svētdienas vakarā pēc dzimšanas dienas svinēšanas, kura ilga visu nedēļas nogali

uusaastaöövastuvõtuhommikuidüll

rīta idille pēc Jaunā gada

Dīvains vārds vai teikums

Vārdi ar minimālu līdzskaņu skaitu:

jäääär

ledus mala

kõueöö

negaisa nakts

ajaja

lopu dzinējs

Garākie saliktie vārdi:

kuuuurija istus töööös jääääres

darba naktī astrologs sēdēja uz ledus malas

jõeäärne õueaiamaa

dārzs upes krastā

Vēsture

Igauņu valoda sāka formēties XII–XIII gadsimtā kā divu vai triju valodu, kas nošķirās no citiem Baltijas somu dialektiem mūsu ēras sākumā, saplūšanas rezultāts. Arī vācu valoda, slāvu un baltu valodas ietekmēja igauņu valodas attīstību.

Dialekti

Divas dialektu grupas, kuras būtiski atšķiras:

Ziemeļu dialekts:
- Vidus Igaunijas dialekti: centrālais, rietumu, salu, austrumu
- Ziemeļaustrumu dialekti: piekrastes, Alutaguses
Dienvidu dialekti: Mulgi, Tartu, veru

Rakstības sistēma un izruna

Igauņu valodas vārdos uzsvars parasti ir pirmajā zilbē (taču ir izņēmumi, piemēram, aitäh 'paldies', sõbranna 'draudzene' un dažos izsauksmes vārdos: ahah, ohoh uzsvars ir otrajā zilbē). Senāk aizgūtu vārdu uzsvars ir arī pirmajā zilbē, piem., miljonär, apelsin, pensionär, bet nesen aizgūtos vārdos tas ir tur, kur ir uzsvars vārda cilmes valodā, piemēram, büroo, psühholoogia, kompuuter.

Patskaņi ir izrunājami skaidri un nav reducējami. Līdzskaņiem un patskaņiem ir trīs garumi: koli (īsais “о” – “iebraukt”), kooli (pusgarš “о”, “skolas”, vsk. ģenitīvs), kooli (garais “о”, “uz skolu”).

Līdzskaņi ir iedalāmi uz stipriem un vājiem, nav nozīmes, vai viņi ir balsīgi vai nebalsīgi. Piemēram, līdzskaņi g, b, d, d’ nav balsīgi, bet gan vāji, ar nelielu oklūziju, tāpēc tie drīzāk skan kā k, p, t, t’. Igauņu k, p, t, t’ ir izrunājami ar garāku spriegumu. Līdzskaņi nekļūst nebalsīgi vārdu beigās. Stiprie un vājie slēdzeņi vārdu sākumā nav izrunājami atšķirīgi, šādi, piemēram, vārdi baas (“pamats”) un paas (“kaļķakmens”) ir izrunājami vienādi. Skaņa f ir sastopama tikai aizgūtos vārdos: film, faktor.

Izruna daudzumā gadījumu ir skaidra no uzrakstījuma.

Gramatika

Igauņu ir aglutinatīvi-fleksīvā valoda. Gramatiskās formas ir veidojamas ar gramatiskiem indikatoriem, galotnes ir pievienojamas vārda celmam (piemēram, dsk. adesīvs lauda+de+l (celms + daudzskaitļa indikators + locījuma galotne) "uz galdiem"; pastāv fonētiskās vārdu izmaiņas (lugema "lasīt" — loen "es lasu"). Vārdi var sastāvēt no daudzām morfēmām.

Igauņu valodā nav dzimtes kategorijas. Pastāv sieviešu dzimtes marķieris tajos vārdos, kuri attiecas uz sievietēm, piemēram: tanárnő ("skolotāja"), titkárnő (sekretāre).

Igauņu valodā ir 14 locījumi. Locījumu galotnes balstās uz t.s. stipru un vāju pakāpju miju un rezultātā vārds var piedzīvot būtiskas izmaiņas: tuba ("istaba", nominatīvs) — toa ("istabas", ģenitīvs).

Personas vietniekvārdiem ir divas formas, īsā (neuzsverta) un garā (uzsverta).

Igauņu darbības vārdiem nav veida kategorijas. Ir divi gramatiskie laiki, tagadne un pagātne (imperfekts, perfekts un pluskvamperfekts). Nākotnes laiks ir izteicams vai nu ar tagadnes laika formu vai nu ar analītiskām formām kopā ar darbības vārdu hakkama "sākt" (vai saama "varēt"):

ma kirjutan
Es rakstu / es uzrakstīšu / es rakstīšu
ma hakkan kirjutama
Es sākšu rakstīt (tūlīt)
ma saan kirjutada
Es varu rakstīt

Igauņu valodā ir 4 gramatiskās izteiksmes:

indikatīvs: Ta laulab hästi. ("Viņš labi dzied.")
kondicionālis: Ta laulaks hästi. ("Viņš varētu labi dziedāt.")
kvotatīvs: Ta laulvat hästi. ("(Viņi saka, ka) viņš labi dzied.")
imperatīvs: Ta laulgu hästi! ("Lai viņš labi dzied!")

No darbības vārda var būt veidojami 4 divdabji — darāmās kārtas un ciešamās kārtas tagadnes un pagātnes — un viens ģerundijs: looma ("radīt"): loov ("radošs", darāmās kārtas tagadnes divdabis), loodav ("rodams", ciešamās kārtas tagadnes divdabis), loonud ("radījis", darāmās kārtas pagātnes divdabis), loodud ("radīts", ciešamās kārtas pagātnes divdabis).

Vārdu veidošana un leksikons

Igauņu valodā ir daudz vārdu, izveidotu no divām, trim, četrām vai vairāk sastāvdaļām:

suur/linn
lielpilsēta
vihma/piisad
lietus pilieni
pôllu/majandus/iilikool
lauksaimniecības universitāte

Lingvopēdija