Zviedru valoda
Svenska
Dzimtā valodā runājošo skaits
9 miljoni
Oficiālā valoda
Zviedrijā, Somijā, ES, Ziemeļvalstu padomē
Diasporas valoda
ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Igaunijā, Argentīnā, Brazīlijā
Alfabēts
29 (26 pamata latīņu alfabēta burti + å, ä, ö)
29 (26 pamata latīņu alfabēta burti + å, ä, ö)
Gramatiskie locījumi
0
0
Valodas kods
sv, swe
sv, swe
Lingvistiskā tipoloģija
mēreni fleksīvā , salikteņu veidošana , SVO
mēreni fleksīvā , salikteņu veidošana , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu, ziemeļģermāņu, austrumskandināvu
Indoeiropiešu, ziemeļģermāņu, austrumskandināvu
Dialektu skaits
6 pamatgrupas: Norlandes jeb ziemeļzviedru, Somijas zviedru, Svēlandes, Gotlandes, Gotalandes, Skones jeb dienvidzviedru
6 pamatgrupas: Norlandes jeb ziemeļzviedru, Somijas zviedru, Svēlandes, Gotlandes, Gotalandes, Skones jeb dienvidzviedru
Visgarākais vārds
ursprungsbefolkningsorganisationerna
pamatiedzīvotāju organizācijas
Dīvains vārds vai teikums
Sju skönsjungande sjuksköterskor skötte sjuttiosju sjösjuka sjömän på skeppet.
Septiņas skaisti dziedošas medmāsas rūpējas par septiņdesmit septiņiem jūrniekiem, kuriem ir jūras slimība, uz kuģa "Šanhaja" (mēles mežģis).
Ievads
Stingru robežu starp skandināvu valodu dialektiem nav, un atšķirības starp dāņu, zviedru un norvēģu būkmolu ir tik nelielas, ka pieliekot nedaudz pacietības un prakses šīs valodas var būt savstarpēji saprotamas, it īpaši rakstos. Tāpēc jauktā kompānijā skandināvi vienkārši runā savās valodās, nevis kopīgajā lingua franca. No šāda skatiena zviedru valoda ir kā tilts starp somu un citām skandināvu valodām, pateicoties viņas minoritātes valodas statusam Somijā. Tomēr, neskatoties uz vēsturiskām un kultūras saitēm, vairākums somu valodas lietotāju šodien dod priekšroku angļu valodai, nevis zviedru, pat komunikācijā ar saviem ziemeļu kaimiņiem.
Vēsture
-
1. – 7. gadsimts
Protoskandināvu valoda
(vecākais futarks) -
8. – 12. gadsimts
(Austrumu) sennorvēģu valoda
(jaunākais futarks) -
13. – 15. gadsimts
Senzviedru valoda
(Latīņu raksts) -
1335
Atcelta verdzība un dzimtbūšana
-
1520
Stokholmas asinspirts
-
16.–20. gadsimts
Mūsdienu zviedru valoda
(Nusvenska) -
1618 - 1648
30 gadu karš
-
1700 - 1721
Lielais Ziemeļu karš
-
1850 - 1910
1 miljons iedzīvotāju emigrēja uz ASV
-
1906 - 1917
1906. gada pareizrakstības reforma, 1917. gads — Somijas neatkarība
Rakstības sistēma un izruna
Pēc plašas 1906. gada pareizrakstības reformas zviedru raksta sistēma tapa pilnīgi fonētiska, kļūstot vieglāka bērniem mācoties lasīt, bet grūtāka ārzemniekiem atpazīstot starptautiskus vārdus, tādus, kā pjäs (franču pièce, 'luga'). Bez 26 parastiem latīņu burtiem mūsdienu zviedru valodā ir lietojami trīs tipiski skandināvu burti: 'å'–'a' variants un umlauta burti 'ä' un 'ö'.
- a
- å
- ä
- b
- c
- d
- e
- f
- g
- h
- i
- j
- k
- l
- m
- n
- o
- ö
- p
- q
- r
- s
- t
- u
- v
- w
- x
- y
- z
Rakstīšanai protoskandināvu un sennorvēģu valodās bija lietots rūnu raksts (attiecīgi vecākais un jaunākais futarks).
| Vecākais futarks | Jaunākais futarks | Latīņu alfabēta burts | IPA |
|---|---|---|---|
| ᚠ | ᚠ | f | /f/ |
| ᚢ | ᚢ | u | /u(ː)/ |
| ᚦ | ᚦ | þ | /θ/, /ð/ |
| ᚨ | ᚨ | a | /a(ː)/ |
| ᚱ | ᚱ | r | /r/ |
| ᚲ | ᚴ | k | /k/ |
| ᚷ | - | g | /ɡ/ |
| ᚹ | - | w | /w/ |
| ᚺ ᚻ | ᚼ | h | /h/ |
| ᚾ | ᚾ | n | /n/ |
| ᛁ | ᛁ | i | /i(ː)/ |
| ᛃ | - | j | /j/ |
| ᛇ | ᛅ | ï / æ | /æː/ |
| ᛈ | - | p | /p/ |
| ᛉ | - | z | /z/ |
| ᛊ | ᛋ | s | /s/ |
| ᛏ | ᛏ | t | /t/ |
| ᛒ | ᛒ | b | /b/ |
| ᛖ | - | e | /e(ː)/ |
| ᛗ | ᛗ | m | /m/ |
| ᛚ | ᛚ | l | /l/ |
| ᛜ ᛝ | - | ŋ | /ŋ/ |
| ᛟ | - | o | /o(ː)/ |
| ᛞ | - | d | /d/ |
| - | ᛦ | R | /R/ |
Gramatika
Zviedru valodā ir divas gramatiskās dzimtes — kopdzimte un nekatrā. Tāpat kā angļu valoda, zviedru ir zaudējusi visus locījumus, izņemot ģenitīvu, kurš mūsdienās dažreiz ir uzskatāms par piederības, nevis locījuma marķieri. Bez tam, zviedru darbības vārdi nenorāda ne uz personu, ne uz skaitli. Tomēr formveidošana ir iespējama, norādot dzimti (īpašības vārdi) un skaitli (lietvārdi un īpašības vārdi), kā arī pastāv enklītisks noteiktais artikuls, komplicējošs lietvārdus:
| Nenoteiktais vienskaitlis | Noteiktais vienskaitlis | Nenoteiktais daudzskaitlis | Noteiktais daudzskaitlis | |
|---|---|---|---|---|
| Kopdzimte, -a |
flicka
meitene |
flickan | flickor | flickorna |
| Kopdzimte, citi |
stol
krēsls |
stolen | stolar | stolarna |
|
växt
augs |
växten | växter | växterna | |
| Nekatrā dzimte, beidzas ar patskani |
äpple
ābols |
äpplet | äpplen | äpplena |
| Nekatrā dzimte, ar līdzskani |
barn
bērns |
barnet | barn | barnen |
| Nekārtns |
man
vīrietis, cilvēks |
mannen | män | männen |
Zviedru valodā tikai 2 laiki ir apzīmējami ar derivatīvo galotni: tagadne (-r) un pagātne (-de / -te kārtnos darbības vārdos). Īpaša supīna forma (-it) ir lietojama ar papildu ha, lai veidotu pabeigto pagātni attiecībā pret runas momentu: han har tagit det (viņš paņēma to). Nākotne ir izteikta ar papildu ska + nenoteiksme: han ska arbeta (viņš strādās).
Parasta vārdu secība zviedru valodā ir subjekts-verbs-objekts. Sintaktisko grupu vidū vieglie materiāli (artikuli, determinatīvi, īpašības vārdi, apstākļa vārdi) ir novietoti pa kreisi, smagie materiāli (palīgteikumi un prepozicionālie savienojumi) ir novietoti pa labi.
Vārdu veidošana un leksikons
Zviedru valodā var būt veidojami salikteņi, piemēram, regionutvecklingssekretariatet (reģionālās attīstības sekretariāts), tāpēc teorētiski zviedru leksikons ir neierobežots. Zviedru valoda ir eksportējusi dažus vārdus, pamatā tie ir pārtikas nosaukumi, vieni no tiem ir vairāk ēdami (lingon(berry)), citi mazāk (surströmming), kā arī zinātniskos terminus, tādus, kā angström (nanometra desmitā daļa) vai tungsten (burtiski "smags akmens"). Gramatiski interesants ir lietvārda afikss "-is", lietojams, lai veidotu jaunus kultūras terminus no citu lietvārdu saknēm: dagis (diena+is, bērnu dārzs), kompis (draugs), godis (labs+is, saldumi), postis (pastnieks), kändis (labi zināms+is, slavenība) un viņa antonīms, doldis (paslēpts+is).
Dialekti
Neatkarīgi no lingvistiskām atšķirībām zviedru valodas dialekti apzīmē arī Zviedrijas vēsturiskās — impērijas un savienotas tautas valsts — robežas. Tā Somijas zviedru dialekts (ieskaitot Olandes salas) un Igaunijas zviedru dialekti (visi, taču izzuduši) ir zviedru iedzīvotāju un administrācijas ap Baltijas jūru relikti, bet dienvidzviedru dialektā runā bijušajās Dānijas teritorijās, tāpēc viņā ir saglabājušās dāņu valodas īpašības (piemēram, līdzskaņu p, t, k mija uz b, d, g vārdu vidū).
Avots: Wikimedia Commons
Tematiski vārdi
Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas
