Ievads

Sintakse pēta valodas lineāro struktūru, cenšoties paskaidrot, kā vārdi (mazākā sintakses vienība) savstarpēji iedarbojas, veidojot teikumu (lielāko sintakses vienību).

Atsevišķi vārdi, tāpat kā sarežģītākas teikuma daļas, var būt aprakstīti, nosaucot to formu, kura nozīmē kas viņi ir vai no kā sastāv, vai funkciju, aprakstošu viņu lomu teikumā. Piemēram, teikumā Eiropas Kosmosa aģentūra palaida kosmisko zondi uz Marsu 2003 gadā ir piecas sastāvdaļas, norādošas uz to, kas darīja (palaida) ko, kur un kad. Galvenā sastāvdaļa šeit ir darbības vārds palaida, kurš tieši vada argumentus kas un ko (sintakses teorijā saucāmus par subjektu un objektu), un brīvāki laika un vietas satelīti (saucāmi par apstākļiem). Šādas funkcionālās sastāvdaļas var būt uzskatītas par slotiem, aizpildītiem ar dažādu sintaktisko formu materiālu. Tā, subjekts Eiropas Kosmosa aģentūra ir ne tikai lieliska alternatīva NASA, bet arī vārdu savienojums, saucams par nominālo vārdkopu (nv), jo tas ir vadāms ar lietvārdu, kuru var aizstāt īpašvārds EKA vai vietniekvārds tas. Neskatoties uz to, ka visas valodas var izteikt kas-darīja-ko-kad-kur, viņas to dara ļoti atšķirīgos veidos sastāvdaļu kārtības ziņā (Tipoloģija).

Struktūrālās sintaktiskās reprezentācijas

Daudzums mūsdienu sintakses teoriju lieto kokveida struktūras sintaktisko attiecību aprakstīšanai kā starp sastāvdaļām (ģeneratīvā gramatika), tā starp tokeniem/vārdiem (atkarību gramatika).

Ģeneratīvās gramatikas (jeb frāžu struktūru gramatikas, FSG) nosaukums radies tapēc, kā šī atļauj teikuma radīšanu ar iteratīviem (atkārtojamiem) sastāvdaļu grupējumiem (frāzēm), balstoties uz pārrakstīšanas noteikumiem:

((He) (said) (ESA (would launch) (a (space probe) ((called) (Mars Express))) (in 2003))
Viņš teica, ka EKA palais kosmosa zondi Mars Express 2003. gadā.

Atbilstošs atkarību koks varētu izskatīties tā:

Sintaktiskie ārienes marķieri

Ārienes līmenī sintaktiskā funkcija var būt marķējama ar morfoloģiskajām pazīmēm (Morfoloģija), piemēram, ar afiksiem, vārdu secību vai ar atsevišķiem funkciju vārdiem (tādiem, kā prepozīcija/postpozīcija Eiropas valodās vai post-partikulas japāņu valodā).

sintaktiskā funkcija subjekts predikāts netiešais/datīva objekts tiešais objekts netiešais/prievārdisks objekts predikāts
locījums nominatīvs datīvs akuzatīvs
Vācu Das Kind hat dem Hund Wasser gegeben
Esperanto La infano donis akvon al la hundo
Angļu The child gave water to the dog
Japāņu kodomo ga mizu o inu ni yarimashita

Sintētiskās valodās (Morfoloģija) ir ne tikai apzīmētas attiecības starp teikuma sastāvdaļām, bet bieži ir arī nodrošināta redzama saite starp vārdiem teikuma daļas vidū. Labākais piemērs ir saskaņojums nominālās vārdkopās, kad visiem nominālās vārdkopas vārdiem ir vienāds skaitlis, dzimte un locījums (skaties piemērus Lingvopēdijas slovāku, vācu u.c. lietvārdu nodalījumā). Portugāļu nominālā vārdkopa as novas casas {jaunās mājas}, piemēram, skaidri saskaņo visu triju šā teikuma vārdu skaitli (daudzskaitlis) un dzimti (sieviešu). Tomēr, tieši tāpēc, ka saskaņojums ir tik svarīgs, ir atļauts dažu marķieru daudznozīmīgums vai trūkums, kamēr vismaz viens vārds saglabā nepieciešamo informāciju. Šādi locījuma marķieris vācu nominālajā vārdkopā ir labāk redzams artikulā nekā lietvārdā (der Hund, des Hundes, dem Hund, den Hund), angļu valodā daudzskaitlis ir marķējams nevis īpašības vārdos vai artikulos, bet vienīgi lietvārdos.

Dziļā struktūra

Dziļākā līmenī sintaktiskā struktūra atspoguļo izteikuma nozīmes struktūru (semantika). Aktīvs un pasīvs, piemēram, ir divi veidi izteikt to pašu apgalvojumu. Tā cēloņu un seku sakarība (semantiskās lomas, sk. nodaļu Semantika) starp zemestrīcēm un cunami paliek nemainīgs, pat ja cunami top par teikuma subjektu:

1. argumenta slots Verbāls galvenais loceklis 2. argumenta slots
Aktīvs Earthquakes may cause tsunamis
Sintaktiskā funkcija Subjekts Predikāts (aktīvs) Objekts
Semantiskā loma CĒLONIS SEKAS
Pasīvs Tsunamis may be caused by earthquakes
Sintaktiskā funkcija Subjekts Predikāts (pasīvs) Apstāklis (pasīva darītājs)
Semantiskā loma SEKAS CĒLONIS

Joprojām nav skaidrs, vai lingvistiskā struktūra jebkurā līmenī tieši atspoguļo kognitīvos procesus, bet ir zināms, ka cilvēkiem ir īpašs sintaktiskais centrs smadzenēs — Broka centrs smadzeņu frontālās daļas motordaļā. Šī smadzeņu nodaļa atšķIras no Vernike centra, kurā notiek skaņas un nozīmes saistīšana un kurš atrodas deniņu daivā, kurā tiek apstrādāta dzirde. Pacienti, kuri cieš no Broka centra bojājumiem runā telegrammu stilā, t.i., vienkārši sastāda lietvārdu ķēdes bez funkciju vārdiem vai sintaktiskiem kokiem, bet rezultātam ir jēga. Vernike pacienti, pretēji, ražo sintaktiski plūstošu absurdu.

Lai kā arī būtu, brīvi plūstošs absurds šķir cilvēku runu no primātu runas. Bonobo ir īpaši spējīgi iemācīties žestu valodu, saprast runājamo jautājumu kompleksu un pat radoši kombinēt vārdus (lūdzu, atver steidzīgi = lūdzu, atver [to] ātri). Bet viņiem ir ļoti neattīstīta (Vernike stila) ķēžu veida sintakse, bez tam bonobo neprot darīt sintaktiskas transformācijas, piemēram, jautājumus.