Pāriet uz saturu

Krievu valoda

Русский язык

Dzimtā valodā runājošo skaits

> 150 000 000

Oficiālā valoda

Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Kirgizstānā, Tadžikistānā

Minoritātes valoda

Ukrainā, ASV, Rumānijā

Diasporas valoda

Uzbekistānā, Izraēlā, Latvijā, Moldovā, Turkmenistānā, Vācijā, Kanādā, Brazīlijā, Somijā, Lietuvā, Francijā, Austrālijā, Apvienotos Arābu Emirātos, Kubā, Lielbritānijā, Igaunijā, Azerbaidžānā, Gruzijā, Armēnijā, Norvēģijā

Alfabēts
33 burti
Gramatiskie locījumi
6
Valodas kods
ru, rus
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu — baltu-slāvu — slāvu — austrumslāvu
Dialektu skaits
2 grupas un daudzi varianti

Visgarākais vārds

Tūkstoš deviņus simtus astoņdesmit deviņus milimetrus garš

Dīvains vārds vai teikums

(viņš) nomira un miers ar viņu
vienāda transkripcija un nozīme lasot abos virzienos

Ievads

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem, krievu valodā runā 6% ES iedzīvotāju (~ 30 milj. cilvēku). Šī ir septītā no visplašāk lietojamām valodām ES un astotā pasaulē.

Gramatika

Darbības vārdiem krievu valodā ir divi veidi, kuri ir atkarīgi no tā, vai darbība turpinās (nepabeigts veids) vai jau ir beigusies (pabeigts veids). Nepabeigta veida darbības vārdiem ir trīs laiki (pagātne, tagadne un nākotne), bet pabeigta veida darbības vārdiem ir vienīgi pagātnes un nākotnes laiks.

  • Что делать?
    Darīt kaut ko (darbība nav pabeigta, process)
  • Что сделать?
    Padarīt kaut ko (pabeigta darbība, rezultāts)
Pagātne Tagadne Nākotne
Что делал?
Ko darīju?
Я писал письмо
Es rakstīju vēstuli
Что делаю?
Ko daru?
Пишу
Rakstu
Что буду делать?
Ko darīšu?
Буду писать
Rakstīšu
Что сделал?
Ko izdarīju?
Написал
Uzrakstīju
-
Что сделаю?
Ko izdarīšu?
Напишу
Uzrakstīšu

Krievu valodā ir 6 locījumi, uz kuriem norāda galotnes. Locījumi apzīmē vārdu lomu teikumā, katram no tiem ir attiecīga jautājuma forma. Lietvārdi ir grupējami pēc deklinācijām, atbilstoši īpašām galotņu formām.

  • мама видит кошкумаму видит кошка
    Mamma redz kaķi. ‒ Kaķis redz mammu.
  • мама подошла к кошкек маме подошла кошка
    Mamma pienāca pie kaķa. ‒ Kaķis pienāca pie mammas.

Krievu valoda ir ļoti bagāta. Runājot krieviski, var izmantot dažādus valodas variantus (jeb reģistrus). Piemēram, lietišķā vēstulē vai oficiālā dokumentā ir izmantojami vārdi un viņu konstrukcijas, kuras diez vai būtu lietojamas ikdienā (pat ļoti nopietnā sarunā). Ir nepieciešams attīstīt augstu valodas prašanas līmeni, lai varētu izvēlēties piemērotus vārdus un valodas variantu. Cilvēka kultūru, dzīves veidu un arī to, kā viņš gribētu izskatīties un būt citu pieņemtam, atspoguļo viņa valodas izvēle.

Krieviem ir trīs vārdi: vārds, tēvvārds un uzvārds

vārds tēvvārds uzvārds
Иван
Ivan
Владимирович
Vladimirovich
Петров
Petrov
Анна
Anna
Ильинична
Il'inichna
Сидорова
Sidorova

Patronīmi ir veidojami no tēva vārda:

tēva vārds vīriešu patronīms sieviešu patronīms
Иван
Ivan
Иванович
Ivanovich
Ивановна
Ivanovna
Владимир
Vladimir
Владимирович
Vladimirovich
Владимировна
Vladimirovna
Илья
Il'ya
Ильич
Il'ich
Ильинична
Il'inichna

Vārds un tēvvārds (Иван Владимирович, Анна Ильиничена) ir izmantojami uzrunājot priekšniekus, vecākus cilvēkus un formālās situācijās.

Cilvēku uzruna ar uzvārdu nav bieža un parasti izmantojama ļoti formālās situācijās. Skolotāji bieži uzrunā skolniekus ar uzvārdiem: "Сидоров, иди к доске!" (Sidorov, idi k doske! – "Sidorovs, nāc pie tāfeles"). It īpaši, nerātnus: Сергеев, опять ты не сделал домашнее задание! (Sergeev, opjat' ty ne sdelal domašnee zadanie! – "Sergejevs, tu atkal neesi izdarījis mājas darbus!").

Gandrīz visiem krievu personas vārdiem ir deminutīva formas:

  • СергейСережаСереженька
  • АннаАняАннушка, Анюта

Parasti bērnus sauc ar viņu vārdu deminutīviem: Сереженька [Serjožeņka] (deminutīva forma no Сергей, [Sergej]), Ирочка [Iračka] (deminutīvs no Ирина, [Irina]). Bērnus bieži sauc pilnā vārdā, kad tie slikti uzvedas.

Tēvvārdi nav populāri ārpus Krievijas. Krievi, kuri dzīvo ārzemēs, bieži vēlas, lai viņus sauktu ar viņu vārdu deminutīviem, piem., Дима [Dima] vārda Дмитрий [Dmitrij] vietā, Надя [Nadja] vārda Надежда [Naģežda] vietā.

Rakstības sistēma un izruna

Senajā Krievzemē bija lietojamas divas valodas — baznīcslāvu un senkrievu. Bija viens alfabēts — kirilica. Interesanti, ka tajos laikos burti apzīmēja ne tikai skaņas, bet arī skaitļus (sk. tabulu zemāk). Turklāt nebija unificētu rakstības noteikumu, viņi atšķirās atkarīgi no vietas. XI. gadsimtā tā pati skaņa varēja būt pierakstāma ar dažādiem burtiem, piemēram: [u] ar "у" "оу" (uk) "ѫ" (lielais juss). Bez tam, ka bija daudz burtu, virs burtiem bija liekami dažādi augšraksta simboli un vārdi ne vienmēr bija rakstāmi pilnīgi. Neskaitot dažu izmaiņu, mācīties rakstīt krieviski nekļuva daudz vienkāršāk līdz pat 1918. gada pareizrakstības reformas.

Burts Skaitliskā izteiksme Nosaukums
А а 1 азъ (azŭ)
Б б боукы (buky)
В в 2 вѣдѣ (vědě)
Г г 3 глаголи (glagoli)
Д д 4 добро (dobro)
Є є 5 єсть (estĭ)
Ж ж живѣтє (živěte)
Ѕ ѕ / Ꙃ ꙃ 6 ѕѣло (dzělo)
З з / Ꙁ ꙁ 7 земля (zemlja)
И и 8 ижє (iže)
І і / Ї ї 10 и/ижеи (i/ižei)
К к 20 како (kako)
Л л 30 людиѥ (ljudije)
М м 40 мыслитє (myslite)
Н н 50 нашь (našĭ)
О о 70 онъ (onŭ)
П п 80 покои (pokoi)
Р р 100 рьци (rĭci)
С с 200 слово (slovo)
Т т 300 тврьдо (tvrdo)
Оу оу / Ꙋ ꙋ (400) оукъ (ukŭ)
Ф ф 500 фрьтъ (frtŭ)
Х х 600 хѣръ (xěrŭ)
Ѡ ѡ 800 отъ (otŭ)
Ц ц 900 ци (ci)
Ч ч 90 чрьвь (črvĭ)
Ш ш ша (ša)
Щ щ шта (šta)
Ъ ъ ѥръ (jerŭ)
Ꙑ ꙑ ѥры (jery)
Ь ь ѥрь (jerĭ)
Ѣ ѣ ять (jatĭ)
Ꙗ ꙗ я (ja)
Ѥ ѥ ѥ (je:)
Ю ю ю (ju)
Ѧ ѧ (900) ѧсъ (ęsŭ)
Ѩ ѩ ѩсъ (jęsŭ)
Ѫ ѫ ѫсъ (ǫsŭ)
Ѭ ѭ ѭсъ (jǫsŭ)
Ѯ ѯ 60 кси (ksi)
Ѱ ѱ 700 пси (psi)
Ѳ ѳ 9 фита (fita)
Ѵ ѵ 400 ижица (ižica)

Mūsdienu krievu alfabēts sastāv no 33 burtiem (daži no tiem ir līdzīgi grieķu alfabēta burtiem un ir pazīstami kā matemātiskās zīmes):

  • а
  • б
  • в
  • г
  • д
  • е
  • ё
  • ж
  • з
  • и
  • й
  • к
  • л
  • м
  • н
  • о
  • п
  • р
  • с
  • т
  • у
  • ф
  • х
  • ц
  • ч
  • ш
  • щ
  • ъ
  • ы
  • ь
  • э
  • ю
  • я

Krievu alfabēts sastāv no 10 patskaņu burtiem, 21 līdzskaņu burta un 2 zīmēm. Krievu ortogrāfija ir tuvāka izrunai nekā, piemēram, angļu pareizrakstība. Pamatā krievu vārdi var būt saprotami, ja tos lasa skaļi burtu pēc burta.

Ir seši patskaņi: /i/, /ɛ/, /a/, /o/, /u/, /ɨ/, kurus nešķir pēc garuma.

Uzsvars krievu valodas vārdos nav pastāvīgs: водá [vodá], ūdens – вóды ['vodɨ], ūdeņi. Neuzsverti patskaņi [o] un [e] izmainās attiecīgi uz [a] un [i], piem., мóре ['morʲe], jūra – м[a]ря [ma'rʲa], jūras; лес [lʲes], mežs – л[и]сá [lʲi'sa], meži. Šī parādība saucama par redukciju. Krievu valodas vārdu uzsvars ir norādāms tikai vārdnīcās.

Krievu valodas līdzskaņi var būt mīksti (palatalizēti) vai cieti (nepalatalizēti) un balsīgi (izrunājot tos, balss stīgas vibrē) vai nebalsīgi (balss stīgas nevibrē). Līdzskaņa mīkstums vai cietums ortogrāfijā ir apzīmējams ar sekojošu viņam patskani vai simboliem — cieto zīmi (ъ) vai mīkstinājuma zīmi (ь). Līdzskaņu mīkstumam ir arī semantiska nozīme. Piemēri: мел [mel] (krīts) — мель [mel'] (sēklis) — м mīkstums ir apzīmēts ar sekojošu viņam burtu е, л mīkstums vārdā мель — ar mīkstinājuma zīmi (ь). Līdzskaņi veido pārus, attiecīgi viņu balsīgumam / nebalsīgumam un cietumam / mīkstumam:

Balsīgs Nebalsīgs
Pāra Б
В
Г
Д
Ж
З
П
Ф
К
Т
Ш
С
Nepāra Л, М, Н, Р, Й Х, Ц, Ч, Щ
Ciets Mīksts
Līdzskanis ir CIETS, ja viņam seko burti “а”, “о”, “у”, “ы”, “ъ” un ja vārda beigās nav mīkstinājuma zīmes. Burti “и”, “е”, “ё”, “ю”, “я”, “ь” nozīmē, ka pirms viņiem iet MĪKSTS (palatalizēts) līdzskanis.
Б - бык Бʼ - бег
В - волк Вʼ - век
Г - год Гʼ - геолог
Д - дом Дʼ - дед
З - зола Зʼ - земля
К - кукла Кʼ - киоск
Л - луна Лʼ - люди
М - мама Мʼ - миска
Н - нож Нʼ - небо
П - папа Пʼ - пять
Р - рот Рʼ - река
С - сон Сʼ - сено
Т - ток Тʼ - тетя
Ф - фантик Фʼ - фея
Х - хобот Хʼ - хитрец
Vienmēr ciets Vienmēr mīksts
Ш, Ж, Ц Ч, Щ, Й

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Uz augšu