Rakstības sistēmas
"Kā to uzlikt uz papīra"
Rakstības sistēma ir izveidota metode ziņojumu glabāšanai un sūtīšanai, kuras pamatā ir valoda. Visbiežāk rakstība ir vizuāla (retāk — taktila), ar zīmju vai simbolu komplektu, parasti saucamu par rakstu.
Klasifikācija
Pamatā eksistē trīs rakstības sistēmu tipi:
- alfabēti
- zilbju raksti
- logogrāfiskie raksti
Alfabētos ir izmantojams runājamās valodas līdzskaņu un patskaņu standarta komplekts. To attiecība gandrīz nekad nav viens pret vienu. Bieži vien gadās, ka daži atšķirīgi burti reprezentē vienu fonēmu un/vai dažas fonēmas ir reprezentētas ar vienu un to pašu burtu. Un pretēji, var gadīties, ka divu vai vairāk burtu secība reprezentē vienu fonēmu.
Attiecības starp burtiem un fonēmām alfabētiskajā rakstā. Pievērsiet uzmanību neizrunājamiem burtiem 's' un 't'.
Zilbju raksti sastāv no simboliem, reprezentējošiem zilbes (kuras ir uzskatāmas par vārdu veidošanas pamatvienību).
Attiecības starp zīmi un zilbi zilbju rakstā. Pievērsiet uzmanību atsevišķa līdzskaņa [n] reprezentācijai. (Pundurplanētas 90377 Sedna vārds inuktitut valodā)
Logogrāfiskos rakstos ir lietojamas raksta zīmes, kuras atbilst vārdiem, morfēmām vai citām semantiskām vienībām.
Esperanto = "visums" + valoda = (paaudze/pasaule/laikmets + robeža/teritorija) + valoda
Attiecības starp raksta zīmēm un morfēmām logogrāfiskajā rakstā. "世界" ir aizguvums no sanskrita un tā nozīme nav skaidra mūsdienu runātājiem.
Iedalījums nav ļoti stingrs — eksistē rakstības sistēmas, kurās ir sastopami citu kategoriju elementi, piemēram, angļu simbols & aizstāj vārdu (semantiskā vienība) un, tas nav ne patskanis, ne līdzskanis.
Ir vēl dažas minēto rakstības sistēmu variācijas. Piemēram, konsonantisks raksts jeb abdžads ir tāds alfabēts, kurš apzīmē līdzskaņus, bet daudzuma patskaņu viņā nav. Tipiski abdžadi ir arābu un ebreju raksti. Konsonantiski-zilbju rakstos jeb abugidās ir pilnu formu līdzskaņu apzīmējumi, bet patskaņi ir norādāmi kā līdzskaņu modifikācijas vai papildinājumi. Tipiski piemēri ir amharu raksts Etiopijā vai devanāgarī (un saistīti ar to) raksti Indijā.
Rakstīšanas veidi
Rakstīšana parasti ir veicama, darot dažādas specifiskas formas zīmes uz divu dimensiju virsnes. Materiāli, kuri var būt (un arī bija) lietojami rakstīšanai uz tiem, iekļauj papīru (visvairāk lietots līdz šim laikam), akmeni, mālu, smiltis, dzīvnieku ādu, bērza tāsi un pat, simboliski, gaisu (uz tā rakstīja Kurta Vonnegūta personāžs Galapagu salās), kā arī daudzi citi materiāli.
Zīmes var būt darāmas ar zīmēšanu, gravēšanu, dedzināšanu, iespiešanu un citādi.
Rakstīšanas sistēma ir abstrakts jēdziens — burti var pieņemt dažādas formas (kā latīņu a un a) un tomēr tās būs uzskatāmas par vienu un to pašu burtu, vai var izskatīties vienādas (kā latīņu c un kirilicas c), taču reprezentēt atšķirīgas skaņas.
Dažādas nevizuālas burtu reprezentācijas nav uzskatāmas par atšķirīgiem rakstiem — vislabāk ir zināmi taktils Braila raksts, sastāvošs no izcilņiem, kurus ir jālasa ar tausti (lietojams cilvēku ar redzes traucējumiem); Starptautiskā jūras koda signāla karogi, ar kuriem ir reprezentējami dažādi burti; Morzes kods, kurā burti ir reprezentēti ar zibšņu vai pīkstienu "punktiem" un "svītrām"; datoru kodējumi, kuros zīmes ir reprezentējamas pilnīgi abstrakti kā bināro ciparu secība.
Rakstīšanas virziens
Visbiežāk sastopams rakstīšanas virziens ir no kreisās uz labo pusi un no augšas uz leju, ja teksts ir sarindots. Dažreiz teksts var būt uzrakstīts vertikāli (galvenokārt sakarā ar vietas aprobežojumu, piemēram, uz ceļa zīmēm vai baneriem), tadā gadījumā virziens iet no augšas uz leju un no kreisās uz labo pusi.
Nozīmīgākie izņēmumi ir arābu un ebreju raksti, kuri ir rakstāmi no labās puses uz kreiso un no augšas uz leju.
Lasīšanas virziens, mūsdienu arābu raksts
Arī ķīniešu un japāņu valodās var rakstīt no kreisās uz labo pusi un no augšas uz leju, taču tradicionāls rakstīšanas veids bija vertikāls, no augšas uz leju un no labās uz kreiso pusi (teksts sakārtots slejās). Abās valodās diezgan bieži raksta tādā veidā.
Mongoļu tradicionālais raksts (līdz šim lietojams Iekšējā Mongolijā Ķīnā) ir rakstāms vertikāli, no augšas uz leju un no kreisās uz labo pusi.
Raksti Eiropā
Lielākās Eiropas valodas pamatā lieto latīņu alfabētu. Daudzums no tām pievieno diakritiskās zīmes vai papildu burtus (kā islandiešu ð, þ). Bulgāru, serbu, maķedoniešu, baltkrievu, ukraiņu un krievu valodas lieto kirilicu, ikkatrā no šīm valodām ir nelielas variācijas vai specifiski burti. Serbi bieži raksta arī lietodami latīņu rakstu. Čigānu valoda (lai gan reti pierakstāma) ir pierakstāma ar kirilicu tur, kur valsts valoda lieto šo rakstu.
Grieķu valoda šobrīd ir vienīgā, kura lieto grieķu alfabētu. Un vēl uz robežas starp Eiropu un Āziju ir gruzīnu un armēņu valodas, abas no tām lieto savu pašu specifiskos alfabētus.