Spāņu valoda

Español

Dzimtā valodā runājošo skaits

apmēram 450 miljoni

Oficiālā valoda

Meksikā (110 miljoni), Kolumbijā (47 miljoni), Spānijā (46 miljoni), Argentīnā (40 miljoni), Peru (28 miljoni), Venecuēlā (27 miljoni), Čīlē (17 miljoni), Gvatemalā, Ekvadorā, Kubā, Dominikānā, Bolīvijā, Hondurasā, Paragvajā, Salvadorā, Nikaragvā, Kostarikā, Puertoriko, Panamā, Urugvajā, Ekvatoriālā Gvinejā, Rietumsahārā, ES

Minoritātes valoda

Amerikas Savienotajās Valstīs, Belizā, Andorā, Gibraltārā, Izraēlā

Diasporas valoda

Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Francijā, Šveicē, Vācijā, Brazīlijā, Marokā, Izraēlā, Itālijā, Alžīrijā

Alfabēts
27 burti

Gramatiskie locījumi
0

Valodas kods
es, spa

Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO

Valodu saime
Indoeiropiešu, romāņu

Dialektu skaits
daži simti dialektu (Eiropā: ziemeļu, centrālais-dienvidu, dienvidu, Kanāriju salu; Amerikā: Meksikas, Karību, Andu-Klusā okeāna, Laplatas, Čīles, Centrālamerikas)

Visgarākais vārds

ciclopentanoperhidrofenantreno

ķīmija, ciklopentanperhidrofenantrēns

Dīvains vārds vai teikums

otorrinolaringología

otolaringoloģija

ferrocarrilero

dzelzceļnieks

Parangaricutirimícuaro

pilsēta Meksikā, nosaukums lietojams kā mēles mežģis

Ievads

Spāņu (español) jeb par kastīliešu valoda (castellano) ir romāņu valoda, cēlusies no Kastīlijas reģiona Spānijā. Tāpat kā citas romāņu valodas, šī attīstījās no runājamās latīņu valodas pēc romiešu ierašanas uz Pireneju pussalas (218 g. pr.Kr.). Amerikas kolonizācija, sākusies XVI gadsimtā, ļāva spāņu valodai izplatīties visas Amerikas teritorijā. Pēc neatkarības iegūšanas jaunas Amerikas valstis sāka lingvistiskās unifikācijas procesu.

Aptuveni 450 miljoniem cilvēku spāņu ir dzimtā valoda, šādi, pēc runātāju dzimtā valodā skaita spāņu ir otrā valoda pasaulē pēc ķīniešu mandarīnu. 60 miljoni cilvēku lieto spāņu kā otro valodu un 20 miljoni studentu mācās to kā svešvalodu. Šī ir trešā visvairāk lietojama valoda internetā (182 miljoni lietotāju). Spāņu valoda ir viena no sešām Apvienoto Valstu oficiālām valodām, kā arī Eiropas Savienības, Mercosur, FIFA un daudzu citu starptautisku organizāciju oficiālā valoda.

Vēsture

Līdz 3. gadsimtam pirms Kr.

Pirmsromāņu valodu ietekme
3. gadsimts pirms Kr. – 1. gadsimts pēc Kr.

Pireneju pussalas romanizācija, latīņu nomaina pirmsromāņu valodas
409 – 711

Migrāciju periods — vestgotu ietekme
711

Mauru iebrukums — arābu ietekme
722

Rekonkistas sākums
13. gadsimts

Alfonso X — kastīliešu valodas plaša lietojuma sākums (Toledo tulkošanas skolas dibināšana)

Wikimedia Commons
10. – 14. gadsimts

Viduslaiku spāņu valoda
12. – 14. gadsimts

Liriķu valoda
1492

Rekonkistas beigas
1492

izdota Antonio de Nebrihas Grammatica — pirmā grāmata, koncentrēta nevis uz latīņu, bet gan uz citas Rietumeiropas valodas struktūras

Wikimedia Commons
1208

Pirmā universitāte Spānijā (Universidad de Palencia)
15. – 17. gadsimts

Agrīnā mūsdienu spāņu valoda (klasiskā spāņu valoda)

atzīmēta ar vairākām fonoloģiskām un gramatiskām izmaiņām, kuras pārvērta senspāņu valodu par mūsdienu spāņu
15.–17. gadsimts

Atklājumi, tirdzniecības un misionāru valoda, valodas izplatīšanās visā Spānijas impērijā (Amerikas pirmiedzīvotāju valodu ietekme)

Lingvistiskā evolūcija Pireneju pussalā

Avots: Wikimedia Commons

Tāpat kā viņas romāņu saimes radinieces, spāņu valoda savas evolūcijas gaitā no latīņu tika pakļauta vairākām sistemātiskām skaņu izmaiņām. Dažviet tā ieviesa divskaņus, un ir interesanti, ka skaņu grupas PL-, CL-, FL- vārdu sākumā pārvērtās par palatālu /ʎ/, kurš ir uzrakstāms kā ll, piem., plorare → llorar.

Rakstības sistēma un izruna

Spāņu valodai ir latīņu alfabēts ar vienu papildu līdzskani ñ, kurš apzīmē palatālu nazāli. Pieci patskaņi var būt izrunājami ar kāpjošu intonāciju.

Ir 5 digrafi (burtkopas no diviem burtiem, apzīmējošas vienu skaņu): ch, ll, rr, gu un qu.

Gramatika

Visinteresantāka ir izšķiroša un sistemātiska starpība starp indikatīvu un konjunktīvu. Indikatīvs apzīmē reālus vai šķietami reālus notikumus, bet konjunktīvs ir izmanojams, lai izteiktu šaubas vai nedrošību par hipotētiskām situācijām.

Llegaré aunque mi coche no funciona.
Es ieradīšos, kaut gan mans auto nebrauc. (ind.)
(runātājs zin, ka viņa auto nebrauc)
Llegaré aunque mi coche no funcione.
Es ieradīšos, pat ja mans auto nebrauktu. (konj.)
(runātājs nav drošs, brauks auto vai nē)
Quizás lo pueden hacer.
Varbūt viņi var to izdarīt.
(runājošais zin, ka viņi var to izdarīt, taču nezin, vai izdarīs)
Quizás lo puedan hacer.
Varbūt viņi varētu to izdarīt.
(runājošais nav drošs par to, vai viņi var to izdarīt)

Nominālas vārdkopas formveidošana:

	Vīriešu dzimte	Sieviešu dzimte
	melnais kaķis	apaļais galds
Vienskaitlis	el gato negro	la mesa redonda
Daudzskaitlis	los gatos negros	las mesas redondas

Verbālas vārdkopas formveidošana:

Spāņu valodā ir 3 kārtnu darbības vārdu konjugācijas (-ar, -er un -ir), piem., hablar (runāt), comer (ēst) un dormir (gulēt), kā arī vairāki desmiti nekārtnu darbības vārdu vai darbības vārdu grupu. Pusnekārtnu darbības vārdu pazīme ir patskaņa pārvietošanās dažādās formās starp uzsverto sakni un uzsverto galotni.

	Ar uzsvaru saknē	Ar uzsvaru galotnē
querer gribēt / mīlēt	quiero es gribu / mīlu	queremos mēs gribam / mīlam
dormir gulēt	duermo es guļu	dormimos mēs guļam

-ER darbības vārdu formveidošanas paradigma

Indikatīvs
	Vienskaitlis			Daudzskaitlis
	1. persona	2. persona	3. persona	1. persona	2. persona	3. persona
Tagadne	como	comes	come	comemos	coméis	comen
Imperfekts	comía	comías	comía	comíamos	comíais	comían
Preterīts	comi	comiste	comió	comimos	comisteis	comieron
Nākotne	comeré	comerás	comerá	comeremos	comeréis	comerán
Konjunktīvs
Tagadne	coma	comas	coma	comamos	comáis	coman
Imperfekts	comiera / comiese	comieras / comieses	comiera / comiese	comiéramos / comiésemos	comierais / comieseis	comieran / comiesen
Nākotne	comiere	comieres	comiere	comiéremos	comieres	comieren
-
Kondicionālis	comería	comerías	comería	comeríamos	comeríais	comerían
Imperatīvs		come	coma	comamos	comed	coman

Pie tam, sekojoši saliktie laiki var būt veidojami ar papildu haber, vienskaitļa 1. personas piemēri:

	Indikatīvs	Konjunktīvs
Saliktais perfekta preterīts	he comido	haya comido
Saliktais pluskvamperfekts	había comido	hubiera comido/hubiese comido
Saliktā nākotne	habré comido	hubiere comido
Saliktais kondicionālis	habría comido	-

Vārdu veidošana un leksikons

Apmēram 60% spāņu valodas leksikona sastāv no latīņu izcelsmes vārdiem, apmēram 10% nāk no grieķu valodas, 10% no gotu valodas, 10% no arābu un vēl 10% — no citām valodām (ģermāņu, basku, ibēriešu, katalāņu, maiju, navatlu, kečvu, aimaru un citām).

Arābu vārdi spāņu valodā

Musulmāņu atrašanās Pireneju pussalā starp 711. un 1492. gadu izraisīja zīmīgu arābu ietekmi uz spāņu valodu. Šos vārdus bieži vien var atpazīt pēc sākuma 'al-' (arābu noteiktais artikuls).

aceituna
olīva
albornoz
peldmētelis
alboroto
dumpis, prieks
alcalde
mērs
enchufar
pieslēgt
naranja
oranžs

Amerikas pirmiedzīvotāju valodu ietekme

Atklājot jaunas zemes, spāņu iekarotājiem burtiski pietrūka vārdu, kad viņi sastapās ar Amerikas dabu, tāpēc tūkstoši dzīvnieku, augu un vietu nosaukumu bija aizņemti no indiāņu valodām. Daži no šiem vārdiem ir lietojami vienīgi spāniski runājošās zemēs, bet citi kļuva pazīstami visā pasaulē (piemēram, šokolāde, tekila vai puma).

Navatlu izcelsmes vārdi spāņu valodā

Apliecināti navatlu vārdi spāņu valodā (sastopami galvenokārt Meksikā un Centrālamerikā) ietver daudz vārdu, apzīmējošu dzīvniekus, augus, augļus un dārzeņus, ēdienus un mājsaimniecības piederumi.

Daudzi no šiem vārdiem navatlu valodā beidzas ar piedēkli "-tl". Šāda vārdu galotne spāņiem ir grūti izrunājama, tāpēc viņa kļuva par "-te" galotni (piem., axolotl = ajolote).

chapulín
sienāzis
guajalote
tītars
ocelote
ocelots
cacao
kakao
chile
čili pipari
tomate
tomāti
chocolate
šokolāde
tequila
tekila
papalote
gaisa pūķis

Kečvu vārdi spāņu valodā

pampa
pampa
llama
lama
cancha
spēles laukums
puma
puma
cóndor
kondors
coca
koka
guano
gvano

Dialekti

Spāņu valodas reģionālie varianti atšķiras vairāk ar izrunu un vārdu krājumu, nekā ar gramatiku. Vislielākas atšķirības atrodamas starp Eiropas spāņu (saucamu arī par Pireneju spāņu) un Latīņamerikas spāņu valodām, bet valodas atšķirības eksistē arī pašā Spānijā un spāņu Amerikā.

Spāņu valoda

Dzimtā valodā runājošo skaits

Oficiālā valoda

Minoritātes valoda

Diasporas valoda

Visgarākais vārds

Dīvains vārds vai teikums

Ievads

Vēsture

Līdz 3. gadsimtam pirms Kr.

Pirmsromāņu valodu ietekme

3. gadsimts pirms Kr. – 1. gadsimts pēc Kr.

409 – 711

711

722

Rekonkistas sākums

13. gadsimts

10. – 14. gadsimts

Viduslaiku spāņu valoda

12. – 14. gadsimts

1492

Rekonkistas beigas

1492

1208

15. – 17. gadsimts

Agrīnā mūsdienu spāņu valoda (klasiskā spāņu valoda)

15.–17. gadsimts