Pāriet uz saturu

Slovāku valoda

Slovenský jazyk

Dzimtā valodā runājošo skaits

aptuveni 4,6 miljoni runājošo Slovākijā plus emigranti un diasporas

Oficiālā valoda

Slovākijā, ES; var būt lietojama arī gandrīz visos oficiālās komunikācijas līmeņos Čehijas Republikā

Minoritātes valoda

Ungārijā, Serbijā, Ukrainā, Horvātijā

Diasporas valoda

Lielbritānijā, Vācijā, Īrijā, Austrijā, Ukrainā; ASV, Kanādā, Argentīnā, Austrālijā

Alfabēts
46 burti
Gramatiskie locījumi
6
Valodas kods
sk, slo, slk
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu saime (slāvu valodu rietumu atzars, kopīgs ar čehu, poļu, sorbu un divām mirušām valodām: polābu un slovinciešu)
Dialektu skaits
3 grupas, 6 apakšgrupas, vairāk nekā 30 dialektu

Visgarākais vārds

"nevarošs būt komercializēts" superlatīva formā un ģenitīva locījumā

Dīvains vārds vai teikums

Izbāz pirksta ceturtdaļu caur kaklu.

Dīvainības

Vārdi no līdzskaņiem

Slovāku valodā ir zilbiski l, r un viņu garie ekvivalenti, ĺ un ŕ. Var likties, ka šādās zilbēs ir izlaists "normāls" patskanis. Tomēr viņas viegli izrunā cilvēki, kuriem slovāku ir dzimtā valoda.

Vārds štvrť (ceturtdaļa) ir īpaši izpalīdzīgs, jo viņu var lietot salikteņos. Daži no visgarākiem apliecinātiem vārdiem (no korpusa) ir štvrťstoročie (gadsimta ceturksnis), štvrťstrana (lappuses ceturtdaļa) un štvrťhrsť (saujas ceturtdaļa).

Gadās, ka darbības vārdu imperatīva formās paliek vienīgi saknes morfēma, un šeit ir sauja imperatīvu, kuri sastāv tikai no līdzskaņiem:

liesmo
pildi
bezdi

klusē
rūc
turi

bāz
(pie)liecies
lej

Tradicionāls teikums, demonstrējošs zilbisku "r" (kopīgs ar čehu valodu):

Izbāz pirkstu caur kaklu.

To var nedaudz papildināt ar darbības vārda priedēkli, pēdējā vārda izmaiņu un vārda salikšanu ar štvrť:

Izbāz pirkstu caur saujas ceturtdaļu.

Un ar imperatīvu (vrč) un tiešo uzrunu:

Rūc, izbāz pirkstu caur saujas ceturtdaļu, kurts.

Ir pat iespējams nedaudz parotaļāties ar vārdu salikšanu un izveidot vārdus, līdzīgus sekojošiem (par kuriem nav zināms, ka viņi būtu lietojami):

kakla ceturtdaļa
pirksta ceturtdaļa

viesuļa ceturtdaļa
plunkšķa ceturtdaļa

plunkšķināšanās ceturtdaļa

Grūti izrunājami vārdi

migla
saldējums

tastatūra (piem., datora)
starpnieks

Vēsture

  • 10. gadsimts

    Rietumslāvu valodu atdalīšanas no slāvu pirmvalodas process ir sācies.

  • Kodeksi, vēstules un Bībeles tulkojums senslāvu valodā (uzrakstīti ar glagolicas un kirilicas alfabēta burtiem) bija pirmie dokumenti, uzrakstīti mūsdienu Slovākijas teritorijā. Proglass (kuru sacerēja Konstantīns Filozofs) ir uzskatāms par pirmo oriģinālo literāro darbu senslāvu valodā.

  • Viduslaiki

    Dokumentu slovāku valodā trūkums no šā laikmeta. Latīņu tekstos parādās slovāku vietvārdi.

  • 1493

    Pirmais uzrakstītais sakarīgs teksts slovāku valodā.

  • 18. gadsimta beigas

    Pirmo koinē radīšana.

  • 1763 - 1813

    Pirmie mēģinājumi izmantot stabilu slovāku literāro valodu: Romualds Hadvabnijs (Slovāku-latīņu vārdnīca, 1763. g.) un Jozefs Ignācs Bajza (pirmais slovāku romāns, stāsti un dzeja, 1782. g.–1813. g.).

  • 1787

    Antons Bernolaks uzsāka darbu ar viņa (tagad uzskatāmu par pirmo standartizēto) slovāku valodu (vārdnīcas, gramatikas).

    Anton Bernolák
  • 1843

    Ļudovīta Štūra "kontra"-standartizācijas mēģinājums. Viņa valodu vēlāk pārveidoja Mihals Miloslavs Hodža, Martins Hattala un Samo Czambel, un šī beidzot pārtapa par mūsdienu slovāku valodu.

    Ludevít Štúr
  • 1850

    Jana Kolāra valodas versija (jā, vēl viena) bija pieņemta par oficiālo valodu, taču izraisīja slovāku inteliģences protestus (tāpēc, ka rādījās pārāk arhaiska un līdzīga čehu valodai).

    Jan Kollár
  • 1920

    Čehoslovāku valoda kļūst par Čehoslovākijas oficiālo valodu; ir veicinājama čehu un slovāku pasīva divvalodība.

  • 1931

    Izdoti Slovāku pareizrakstības noteikumi, orientēti uz čehoslovāku valodu.

  • 1953

    Pēdējā zīmīga pareizrakstības reforma, mūsdienu slovāku valodas ortogrāfija sākas no tā laika.

  • 1993

    Čehoslovākijas sadalīšana; Slovākijā paliek svarīgi plašsaziņas līdzekļi čehu valodā.

  • > 2003

    Literārās slovāku valodas rokasgrāmatas un citi valodas resursi ir pieejami elektroniskajā versijā

Rakstības sistēma un izruna

  • a
  • á
  • ä
  • b
  • c
  • č
  • d
  • ď
  • dz
  • e
  • é
  • f
  • g
  • h
  • ch
  • i
  • í
  • j
  • k
  • l
  • ĺ
  • ľ
  • m
  • n
  • ň
  • o
  • ó
  • ô
  • p
  • q
  • r
  • ŕ
  • s
  • š
  • t
  • ť
  • u
  • ú
  • v
  • w
  • x
  • y
  • ý
  • z
  • ž

Mūsdienu slovāku ortogrāfija lepojas ar lielāku starp Eiropas valodām latīņu alfabēta burtu skaitu — 46 burti. Slovāku valodā plaši lietojamas diakritiskās zīmes, tajā ir daži unikāli burti. Ľ/ľ un Ĺ/ĺ (l ar mäkčen un l ar akūtu) sastopami vienīgi slovāku valodā, burti Ď/ď un Ť/ť ir tikai slovāku un čehu alfabētā, un ja turkmēņi pēc 1995. gada reformas nebūtu pieņēmuši burtu Ň/ň, viņš varētu būt izmantojams tikai slovāku un čehu alfabētos.

mäkčeň ir interesants vizuālais attēlojums — parasti tā ir ķīļa formas zīme virs burta (ˇ), bet ar burtiem ď, ť, ľ un Ľ tas ir savādāks — tas izskatās gandrīz kā apostrofs, pievienots burta labā pusē. Taču tas ir tikai zīmes variants, faktiski tas ir tas pats mäkčen, kurš vienmēr paliek rokrakstā. Tā kā šie burti ir atrodami tikai slovāku un čehu valodās, šis jautājums ir gandrīz nezināms ārzemniekiem, kuri bieži vien ievieš apostrofus nevietā.

Burtkopas (ch, dz, dž) ir uzskatāmas par vienu burtu. Tomēr vertikāli rakstot viņi aizņem divas pozīcijas, taču krustvārdu mīklās "ch" parasti aizņem vienu pozīciju, bet "dz" un "dž" var aizņemt gan vienu, gan divas pozīcijas. Kā lielie sākuma burti, tie eksistē divās formās, atkarīgi no gadījuma — CH un Ch, DZ un Dz, DŽ un Dž.

Dialekti

Slovāku un čehu valodu līdzība ir plaši zināms fakts. Viņu savstarpēja saprotamība ir salīdzināma ar itāļu–neapoliešu, portugāļu–galisiešu, norvēģu–zviedru un citām līdzīgām valodām. Starpība, iespējams, ir lielāka nekā starp serbu–horvātu vai Lielbritānijas angļu–Amerikas angļu valodām, taču mazāka nekā starp vācu–nīderlandiešu vai krievu–ukraiņu valodām. Cita, līdzīga slovāku, ir poļu valoda, tomēr šajā gadījumā atšķirības starp viņām ir lielākas un savstarpēja saprotamība ir ierobežota.

Eksistē čehu un slovāku dialektu kontinuums ar dialektiem, pārējošiem rusīnu valodā (lemku dialekts) un poļu valodā (guraļu dialekts). Šādi, rietumu un austrumu slāvu valodu dialekti ir saistīti "saprotamības" ķēdē un var būt klasificēti, kā ziemeļu slāvu dialektu kontinuuma daļa. Hipotētisks ceļotājs, sācis ceļojumu pilsētā Aš, Čehijas vistālākajos rietumos, un apstājies katrā sekojošā ciematā, atzīmēs, ka vietējais dialekts mazliet atšķiras, taču paliek ļoti līdzīgs. Šādi ceļojot viņš var ierasties Vladivostokā, neatradis skaidras lingvistiskas robežas šajā ceļā — taču valodas austrumos un rietumos ļoti atšķirsies.

Vārdu veidošana un leksikons

Jauni vārdi slovāku valodā pārsvarā rodas ar atvasināšanu, pievienojot afiksus, un pieņemot valodā aizguvumus (galvenokārt no angļu valodas).

  • atvasināšana: priedēklis vy- + darbības vārds hodit' = vyhodiť (izmest); lietvārds pohár + piedēklis -ik = pohárik (glāzīte)
  • salikšana: les + park = les-o-park (meža parks); zem + guľa = zem-e-guľa (zemeslode)
  • atvasināšana, kombinēta ar salikšanu: dlhý + noha = dlhonohý (garkājis); drevo + rúbať = drevorubač (cirtējs)

Slovāku valodā ir liels afiksu skaits. Viņi var mainīt vārda nozīmi, piemēram:

  • kresliť (zīmēt): po-kresliť (uzzīmēt), za-kresliť (iezīmēt), pre-kresliť (pārzīmēt), od-kresliť (nozīmēt)
  • chodiť (staigāt): chod-iev-a-ť (regulāri staigāt); behať (skriet): beh-áv-a-ť (regulāri skriet); prerokovať (apspriest): prerok-úv-a-ť (regulāri apspriest)
  • múdry (gudrs): múdr-ejš-í (gudrāks), pracovitý (smagi strādājošs): pracovit-ejš-í (smagāk strādājošs); unavený (noguris): unaven-ejš-í (vairāk noguris)

Multilingvāla vietne slovāku valodas apguvei: http://slovake.eu

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

--> -->
Uz augšu