Pāriet uz saturu

Grieķu valoda

Ελληνική γλώσσα

Dzimtā valodā runājošo skaits

Aptuveni 13 miljoni

Oficiālā valoda

Grieķijā, ieskaitot Atona kalna autonomo mūku republiku (10 milj.), Kiprā (kopā ar Turcijas daļu) (0,8 milj.), ES

Minoritātes valoda

Albānijā, Itālijā, Armēnijā, Ungārijā, Rumānijā, Turcijā, Ukrainā

Diasporas valoda

Amerikas Savienotās Valstīs, Apvienotos Arābu Emirātos, Austrālijā, Austrijā, Bahamās, Bulgārijā, Čehijā, Dienvidāfrikā, Džibutijā, Ēģiptē, Francijā, Gruzijā, Jordānijā, Kanādā, Kazahstānā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Krievijas Federācijā, Lībijā, Lielbritānijā, Maķedonijā, Malāvijā, Mozambikā, Paragvajā, Polijā, Rumānijā, Sjerraleone, Tunisijā, Vācijā, Zviedrijā

Alfabēts
24 burti
Gramatiskie locījumi
4
Valodas kods
el, ell
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , pro-drop (izlaidoša vietniekvārdus) , brīva vārdu secība (VSO /SVO )
Valodu saime
Indoeiropiešu, grieķu
Dialektu skaits
Aptuveni 6 (pamatdialekti): itāļu-rumiešu valoda (Dienviditālijas grieķu dialekti), kapadokiešu valoda, pontiešu valoda, krētiešu dialekts, kipriešu dialekts, cakoniešu dialekts; mazākie dialekti ietver joniešu, ziemeļgrieķijas, kiklādiešu, maniotiešu un citus

Visgarākais vārds

dezoksiribonukleīna

Dīvains vārds vai teikums

Sakāmvārds par grieķu valodu: Mēlē nav kaulu, tomēr tā lauž kaulus.

Vēsture

Grieķu ir dzīvā Eiropas valoda ar visilgāku nepārtrauktu raksta tradīciju. Grieķu valodas attīstības pamatposmi līdz jaungrieķu valodas izveidošanas var rezumēt šādi:

  • Sengrieķu valoda

  • Proto-grieķu valoda, kura parādījās un pastāvēja aptuveni 2200. - 1600. gados pr.Kr.

  • Mikēnu civilizācija periodā 1600. - 1100. g. pr.Kr. Lineārs raksts B ir no tiem laikiem.

  • 'Tumšie gadsimti' pēc doriešu iebrukuma 1100. - 700. gados pr.Kr.

  • Sengrieķu valoda 700. - 300. gados pr.Kr.

  • Koinē grieķu valoda (κοινή) 300. g. pr.Kr. - 330. g. pēc Kr.

  • Viduslaiku jeb Bizantijas grieķu valoda

  • Bizantijas grieķu valoda (posthellēniskais posms) 330. - 1000. gados

  • Viduslaiku grieķu valoda 1000. - 1600. gados

  • Jaungrieķu valoda

  • Grieķu valoda Osmaņu impērijas laikā 1600. g. - 1800. g.

  • Jaungrieķu valoda mūsdienu Grieķijā un Kiprā

Interesanti, ka runājamās grieķu valodas forma, kuru vairākums cilvēku zina kā dimotiku (δημοτική — dīmotikí), ieguva valsts valodas oficiālo statusu tikai 1976 gadā. Pirms tam priekšrocība oficiāli bija dota konservatīvam valodas variantam, saucamam par kafarēvusu (καθαρεύουσα — katharévousa), kurš ļoti atšķiras no izglītotu cilvēku ikdienā lietojamās valodas.

Mūsdienu literārā jaungrieķu valoda ir mazāk regulēta nekā daudzums citu Eiropas nacionālo valodu, tajā ir daudz alternatīvu gramatisko formu. Daži piemēri seko zemāk.

  • κρύβουμε / κρύβομε
    (krývoume / krývome)
    "aizsedzam", atšķirīgas galotnes (atšķirīgi patskaņi)
  • της ασφάλειας / ασφαλείας
    (tīs asfáleias / asfaleías)
    "drošības" (vsk. ģen.), atšķirīgs uzsvars
  • αγαπούν / αγαπούνε / αγαπάν / αγαπάνε
    (agapoún / agapoúne / agapán / agapáne)
    "mīl" (dsk. 3. pers.), atšķirīgas galotnes
  • του μήνα / μηνός
    "mēneša", atšķirīgas galotnes
  • το σωλήνα / τη σωλήνα
    (to sōlī́na / tī sōlī́na)
    "cauruli", atšķirīgas dzimtes
  • γράφηκα / γράφτηκα / γράφθηκα
    (gráfīka / gráftīka / gráfthīka)
    "pieteicos", atšķirīgi celmi ("tēmas")

Īsā pārskatā ir dotas tikai visplašāk lietojamas galotnes.

Rakstības sistēma un izruna

  • α
  • β
  • γ
  • δ
  • ε
  • ζ
  • η
  • θ
  • ι
  • κ
  • λ
  • μ
  • ν
  • ξ
  • ο
  • π
  • ρ
  • σς
  • τ
  • υ
  • φ
  • χ
  • ψ
  • ω

Uzsvars jaungrieķu valodā var būt pēdējā, priekšpēdējā vai, visbiežāk, trešajā no gala vārda zilbē.

Sarežģīta sengrieķu raksta uzsvaru sistēma mūsdienu valodā bija aizstāta ar vienkāršu sistēmu ar vienu uzsvaru — akūtu. Vārdos, sastāvošos no vairāk nekā vienas zilbes, ir apzīmējama uzsverta zilbe vai zilbes, bez tam uzsvars ir lietojams, lai atšķirtu dažādus vienas zilbes homofonus.

Gramatika

Noteiktie artikuli var būt kā vienskaitlī, tā arī daudzskaitlī, nenoteiktie artikuli lietojami tikai vienskaitlī. Artikuli ir ļoti plaši izmantojami, viņi lietojami kopā ar piederības un norādāmiem vietniekvārdiem un ar īpašvārdiem.

Īpašības vārdi ir saskaņojami locijumā, dzimtē un skaitlī ar lietvārdiem, bet daudzi skaitļa vārdi paliek nemainīgi.

Īpašības vārdu pārākās un vispārākās pakāpju formas ir veidojamas ar piedēkļa –τερ- (-ter-) pievienošanu pirms galotnes, vai ar vārda πιο (pio, 'vairāk') pievienošanu pirms īpašības vārda.

Kārtnas vispārākās pakāpes formas ir veidojamas ar noteiktā artikula pievienošanu pārākās pakāpes formai.

Taču ir arī cita vispārākās pakāpes forma, saucama par absolūtu superlatīvu, veidojama ar piedēkli –τατ- (-tat-). Visas kopā viņas dod četras īpašības vārdu salīdzināmās pakāpes.

Pozitīvs
gudrs
Komparatīvs
gudrāks
Superlatīvs
visgudrākais
Absolūts superlatīvs
ārkārtīgi gudrs
έξυπνός, -η, -ο εξυπνότερος, -η, -ο ο, η, το εξυπνότερος, -η, -ο εξυπνότατος, -η, -ο
éxypnós, -ī, -o exypnóteros, -ī, -o o, ī, to exypnóteros, -ī, -o exypnótatos, -ī, -o

Darbības vārdi ir konjugējami, viņiem ir trīs personas un divi skaitļi. Jaungrieķu valodā nav nenoteiksmes, tās vietā ir lietojami saikļi kopā ar finītiem darbības vārdiem, piemēram προτιμώ να πάω (protimṓ na páō, 'es gribētu iet'. burt. es gribētu, ka es ietu). Vārdnīcās darbības vārdi ir sarakstīti pēc vienskaitļa pirmās personas tagadnes formas, piemēram, γράφω (gráfō, 'es rakstu') rakstīt vietā.

Jaungrieķu valodā ir divas darbības vārda kārtas — darāmā un vidējā, pēdējā veic ciešamās kārtas funkciju, kā arī viņai ir atgriezeniskās nozīmes.

Jaungrieķu valodā ir viens tagadnes, četri pagātnes un trīs nākotnes laiki. Atšķirība starp izbeigtām un neizbeigtām darbībām ir svarīga kā pagātnes, tā nākotnes laikos, piemēram, έγραψα (égrapsa, 'es uzrakstīju') un έγραφα (égrafa, 'es rakstīju').

Apstākļa vārdi ir nelokāmi. Apstākļa vārdiem, atvasinātiem no īpašības vārdiem, ir tā pati forma, kāda ir nekatrās dzimtes daudzskaitļa nominatīvam. Salīdzinājuma pakāpju formas, tāpat kā īpašības vārdu formas, var būt veidojamas ar galotnes izmainīšanu vai ar atsevišķa vārda pievienošanu.

Dialekti

Jaungrieķu valodas dialektus sāka pētīt 19. gadsimta beigās. Sākumā pētnieki darīja pamata kļūdu, domādami, ka jaungrieķu dialekti ir radušies tieši no sengrieķu valodas dialektiem, kas nav patiesība. Jaungrieķu valodas dialekti bija veidojušies no Aleksadra Lielā koiné.

Daudzi no jaungrieķu valodas dialektiem bija radušies tajā laikā, kad grieķu valoda pastāvēja simbiozē ar citām: latīņu, venēciešu, itāļu, turku, albāņu un slāvu valodām.

Šajā kartē ir parādīti dialekti, radušies no grieķu un citu valodu lingvistiskiem elementiem. Šobrīd viņi eksistē un ir runājami Grieķijā:

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Uz augšu