Pāriet uz saturu

Franču valoda

La langue française

Dzimtā valodā runājošo skaits

77 miljoniem cilvēku tā ir dzimtā valoda, bet daudz lielāks skaits cilvēku lieto to kā otru valodu (150–220 miljoni)

Oficiālā valoda

Francijā, Beļģijā, Šveicē, Monako, Luksemburgā, ES, Kanādā, Haiti, Vanuatu un vēl 21 Āfrikas valstī.

Minoritātes valoda

Itālijā, ASV

Diasporas valoda

Alžīrijā, Argentīnā, Austrālijā, Čīlē, Jaunzēlandē, Kanādā, Libānā, Marokā, Meksikā, Tunisijā, Urugvajā

Alfabēts
40 burti (26 latīņu alfabēta burti + burti ar diakritiskām zīmēm)
Gramatiskie locījumi
0
Valodas kods
fr, fra, fre
Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , polisintētiskās iezīmes runājamā valodā , SVO
Valodu saime
Indoeiropiešu, romāņu
Dialektu skaits
Vairāki Eiropā (atšķirīgi varianti Francijā, Šveicē, Beļģijā), daži Kanādā un Luiziānā, Āfrikā, Jaunkaledonijā…

Visgarākais vārds

(25 burti), 'antikonstitucionāli'

Dīvains vārds vai teikums

Vārdi nozīmē "bez" un "šaubas", taču vienā izteicienā tie nozīmē "iespējams", nevis "bez šaubām".
Franču vārdam "mīlestība" ir vīriešu dzimte vienskaitlī un sieviešu dzimte daudzskaitlī.

Ievads

Franču valodā runā 29 Frankofonijas valstīs. Tāpēc Eiropā, Āfrikā, Kanādā, ASV un Āzijā eksistē vairāki franču valodas varianti. Eiropā Šveices un Beļģijas varianti atšķiras no runājamā standarta Francijā.

Vislielākais skaits runājošo franču valodā ir Āfrikā (aptuveni 115 miljoni cilvēku 31 Āfrikas valstī). Bijušajās Francijas koloniālās impērijas valstīs (Senegālā, Alžīrijā, Gabonā, Tunisijā, Mauritānijā, Kotdivuārā u.c.) pēc neatkarības iegūšanas franču valoda bieži lietojama kā kompromiss starp vietējām valodām.

Dažu kreolisko valodu leksika, piemēram, haitiešu valodā, ir cēlusies no franču valodas.

Tādās starptautiskās organizācijās, kā ANO, PTO, NATO, Eiropas Padome, Sarkanais Krusts, un arī Vatikāna Pilsētvalstī franču ir oficiālā valoda. Alliance Française misija ir franču valodas un kultūras veicināšana pasaulē.

Valodas un dialekti Francijā un tās pierobežas reģionos.

Avots: Wikimedia Commons

Vēsture

Franču, kā jau visas romāņu valodas, cēlās no vulgārās latīņu valodas. Viņu ietekmēja ķeltu, kurā runāja Gallijā (tagad ziemeļu Francija), un oksitāņu valoda, kurā runāja valsts dienvidu daļā.

  • 9. – 13. gadsimts

  • Senā franču valoda

    Vissenākais teksts ir Strasbūra zvēresti (Serments de Strasbourg 842).

  • 14. – 15. gadsimts

  • Vidusfranču valoda

  • 16. – 17. gadsimts

  • Klasiskā franču valoda

    1539 gadā Fransuā I par oficiālo administratīvo valodu padarīja franču, kura nomainīja latīņu valodu. Tāpēc citas valodas Francijā tika represētas vai neievērotas.

  • Sākot ar 17. gadsimtu

  • Mūsdienu franču valoda

Franču kļuva par starptautiskās saziņas valodu Eiropā Luija XIV valdīšanas laikā (17. gs.). Šī bija svarīgāka diplomātijas valoda no 17. gs. līdz 20. gadsimta vidus, kad angļu valoda pārņēma starptautiskās valodas lomu.

Rakstības sistēma un izruna

  • â
  • à
  • a
  • b
  • c
  • ç
  • d
  • é
  • è
  • ë
  • e
  • ê
  • f
  • g
  • h
  • î
  • i
  • ï
  • j
  • k
  • l
  • m
  • n
  • ô
  • o
  • œ
  • p
  • q
  • r
  • s
  • t
  • û
  • ù
  • u
  • ü
  • v
  • w
  • x
  • y
  • ÿ
  • z

Franču valodas raksts sastāv no 26 latīņu alfabēta burtiem, 14 burtiem ar diakritiskām zīmēm (à â ç é è ê ë î ï ô ù û ü ÿ) un 2 ligatūrām (æ, œ).

Skaņu izruna ir veicama ar muskuļu saspriegumu. Pēdējais burts vārdos bieži vien ir izlaižams. Nav h skaņas. h vārdu sākumā nav izrunājams: hôtel [otel] (viesnīca). Franču valodai ir raksturīgs uvulārs r.

Pareizrakstība ir diezgan sarežģīta tāpēc, ka uzrakstīts ir vairāk nekā izrunā. Darbības vārdu konjugācija eksistē raksta formā, bet izruna izšķir tikai no trim līdz sešām tagadnes formām. Konjugācijas tabulā visām vienskaitļa un daudzskaitļa trešās personas formām ir vienāda izruna.

Reālas franču runas skaņas ir sarežģītākas, nekā var iedomāties tie, kas mācās šo valodu — daži vārdu patskaņi ir izlaižami un vārdu grupas ir izrunājamas kā viens vārds:

Je ne le sais pas (es nezinu)

Patskaņi

Literārā franču valodā ir 13 orāli patskaņi un 4 nazāli patskaņi. Tā saucamais šva /ə/, kura izruna ir līdzīga œ, bieži vien ir izlaižams (e muet). Parasti tas nav izrunājams vārda beigās, piemēram, porte, taču var būt izrunājams dzejā.

Burts Piemērs Tulkojums
a à patte, ķepa, tur
a â image, pâté attēls, pastēte
ai, ei, è chère, neige, faire dārgs, sniegs, darīt
ê rêve sapnis
é été vasara
i livre grāmata
œ, eu œil, jeune acs, jauns
eu, eû peu, jeûne maz, gavēšana
e [ə] je es
o, au, eau mot, peau, beau vārds, āda, skaists
o mort nāve
ou sous zem
u but mērķis
Patskaņi a, o, u un i kļūst nazalizēti, kad viņām seko n.
an dans iekšā
on mon mans
un brun brūns
in vin vīns

Franču valodā ir arī divskaņi: oui ('jā'), huit ('astoņi'), roi ('karalis'), louer ('īrēt'), ciel ('debesis').

Līdzskaņi

Burts Piemērs Tulkojums
b beau skaists
c, s, ç cent, sous, ça simts, zem, tas
c, k, q cause, kilo, cinq iemesls, kilograms, pieci
ch chaise krēsls
d dans iekšā
f, ph fée, photo feja, fotogrāfija
g, j gens, journal cilvēki, avīze
g garde sardze
l lait piens
m mère māte
n non
gn campagne lauki
p porte durvis
r rose roze
t triste skumjš
v ville pilsēta
x expansion izplešanās
z gazette laikraksts

Franču valodā uzsvars krīt uz pēdējo vārda zilbi, taču vārdos, kuri ir izrunājami kopā un kuru forma ir ritmiska vienība (piemēram, un petit enfant = 'mazs bērns'), ir tikai viens uzsvars. Līdzskaņi, kuri parasti nav izrunājami, dažos gadījumos ir izrunājami, ja viņiem seko patskanis (piemēram, pēdējais t vārdā petit, izrunājams iepriekšējā piemērā). Tas ir saucams par liaison.

Gramatika

Franču valoda ir zaudējusi sarežģītas latīņu valodas deklinācijas un konjugācijas. Viņu zīmes var manīt tikai lietvārdu un īpašības vārdu daudzskaitļa formās. Vārdu secība un prepozīcijas ir izmantojamas, lai izteiktu sintaktiskās saites. Ar papildu darbības vārdiem ir veidojami gramatiskie laiki un izteiksmes.

Franču valodā ir divas gramatiskās dzimtes (vīriešu dzimtes artikuls: le, sieviešu dzimtes artikuls: la); īpašības vārdi parasti seko lietvārdiem (ar dažiem izņēmumiem), viņi ir saskaņojami ar lietvārdiem dzimtē un skaitlī.

Vienskaitlis

  • le livre vert
    zaļā grāmata
  • la fleur verte
    zaļā puķe

Daudzskaitlis

  • les livres verts
    zaļās grāmatas
  • les fleurs vertes
    zaļās puķēs

Šajās formās vienskaitlī un daudzskaitlī atšķirīgi izrunājams tikai artikuls.

Dažiem īpašības vārdiem pirms un pēc lietvārda var būt atšķirīga nozīme:

  • ta chambre propre
    tava tīra istaba
  • ta propre chambre
    tava paša istaba

Darbības vārdiem ir trīs konjugāciju grupas, atkarīgas no galotnes nenoteiksmē (-er, -ir, -re).

parler
runāt
finir
beigt
mettre
likt
Tagadnes indikatīvs
Vienskaitlis
1. persona je parle je finis je mets
2. persona tu parles tu finis tu mets
3. persona il parle elle finit il met
Daudzskaitlis
1. persona nous parlons nous finissons nous mettons
2. persona vous parlez vous finissez vous mettez
3. persona ils parlent elles finissent ils mettent
Imperfekts
Vienskaitlis
1. persona je parlais je finissais je mettais
2. persona tu parlais tu finissais tu mettais
3. persona il parlait elle finissait il mettait
Daudzskaitlis
1. persona nous parlions nous finissions nous mettions
2. persona vous parliez vous finissiez vous mettiez
3. persona ils parlaient elles finissaient ils mettaient
Saliktā tagadne
Vienskaitlis
1. persona j’ai parlé j’ai fini j’ai mis
2. persona tu as parlé tu as fini tu as mis
3. persona il a parlé elle a fini il a mis
Daudzskaitlis
1. persona nous avons parlé nous avons fini nous avons mis
2. persona vous avez parlé vous avez fini vous avez mis
3. persona ils ont parlé elles ont fini ils ont mis
Nākotne
Vienskaitlis
1. persona je parlerai je finirai je mettrai
2. persona tu parleras tu finiras tu mettras
3. persona il parlera elle finira il mettra
Daudzskaitlis
1. persona nous parlerons nous finirons nous mettrons
2. persona vous parlerez vous finirez vous mettrez
3. persona ils parleront elles finiront ils mettront
Tagadnes kondicionālis
Vienskaitlis
1. persona je parlerais je finirais je mettrais
2. persona tu parlerais tu finirais tu mettrais
3. persona il parlerait elle finirait il mettrait
Daudzskaitlis
1. persona nous parlerions nous finirions nous mettrions
2. persona vous parleriez vous finiriez vous mettriez
3. persona ils parleraient elles finiraient ils mettraient
Imperatīvs
Vienskaitlis
1. persona
2. persona parle finis mets
3. persona
Daudzskaitlis
1. persona parlons finissons mettons
2. persona parlez finissez mettez
3. persona

Vārdu veidošana un leksikons

Franču valodā nav saliktu vārdu, bet gan saliktie izteicieni, piemēram:

  • machine à laver
    veļas mašīna
  • prise de sang
    asins analīze

Skaitļu nosaukumi balstās uz senās ķeltu sistēmas, kurā par pamatskaitli ir izmantojams 20. Šādi 80 ir quatre-vingts ('četri divdesmiti') un 95 ir quatre-vingt-quinze ('četri divdesmiti piecpadsmit'). Beļģijas un Šveices franču valodās (kā arī citos franču valodas variantos) tagad par pamatskaitļiem izmanto desmitus, tādējādi viņu 95 ir nonante-cinq ('deviņdesmit pieci').

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

Uz augšu