Pāriet uz saturu

Esperanto

Esperanto lingvo

Dzimtā valodā runājošo skaits

Starp 100 tūkst. un 2-3 milj. (100 tūkst. pārzina to ļoti labi un 2-3 miljoni bija to mācījušies)

Oficiālā valoda

Vienīgi starptautiskos esperanto kongresos un sapulcēs

Minoritātes valoda

Esperanto valodas lietotāji dzīvo vairāk nekā 120 valstīs. Viņi nekur nav oficiāli atzīti par minoritāti.

Diasporas valoda

Esperanto sabiedrība val būt līdzināma ar diasporu. Esperanto lietotāji dzīvo visā pasaulē, viņiem ir sava kultūra, bet nav likumīga statusa.

Alfabēts
28 burti
Gramatiskie locījumi
2
Valodas kods
eo, epo
Lingvistiskā tipoloģija
aglutinatīvā ar izolējošas iezīmēm, brīva vārdu secība
Valodu saime
Neolatīņu valoda
Dialektu skaits
Dialektu nav

Visgarākais vārds

valsts nodokļu administratori
visgarākais vārds, atrasts tekstos, bet ir iespējams radīt daudz garāku vārdu, kurš atbilstu esperanto gramatikas noteikumiem, piem.: kontraŭkolektivismobatalantoj ("cīnītāji pret kolektīvismu"), gekontraŭdelikventismospecialiĝintoj

Dīvains vārds vai teikums

Polisēmiski vārdi:
koleg-o: kolēģis, kol-eg-o: milzīgs kakls
bombon-o: konfekte, bomb-ono: bumbas daļa
kultur-o: kultūra, kul-tur-o: odu tornis, kult-ur-o: kulta taurs
ĉarm-ul-in-o: apburoša meitene, ĉar-mul-ino: ratiņu mūļa mātīte

Ievads

Valodu izveidoja Ludvigs Lāzars Zāmenhofs, kurš bija radījis gramatiku uz Eiropas valodu pamata ar minimālu izņemumu skaitu. Vārdu krājums pamatā ir balstīts uz romāņu valodām, kaut gan tajā ir vārdi arī no ģermāņu un citām valodām. Jauna valoda, kuras pirmā mācību grāmata parādījās 1887. gadā, piesaistīja lietotājus un sāka normālu valodas evolūcijas procesu kopienā, kura lietoja to daudzās jomās un radīja kultūru, kura asociējas ar esperanto. Divdesmit gadus vēlāk piedzima pirmais bērns, runājošs esperanto valodā ar saviem vecākiem, pirmais cilvēks ar dzimto esperanto valodu. Var teikt, ka tā ir valoda, radīta starptautiskai komunikācijai un vēlāk kļuvusi kreolizēta, mūsdienās tā ir esperanto lietotāju diasporas valoda.

Viņa bija radīta, pamatojoties uz indoeiropiešu valodu vārdu krājuma, taču bija paredzēts, ka to būs viegli mācīties. Tāpēc esperanto gramatika ir aglutinatīva, raksturīga tjurku un somugru valodām, bet dziļākā līmenī tā ir izolējoša, kā ķīniešu mandarīnu vai vjetnamiešu valoda. Tas nozīmē, ka morfēmas var būt lietojamas kā patstāvīgi vārdi. Esperanto ir absolūti kārtna gramatika, valodā ir atļauta liela skaita vārdu radīšana ar leksisko sakņu un apmēram četrdesmit afiksu savienošanu (piemēram, no pamata san- (veselīgs) ir iespējams radīt tādus vārdus, kā: malsana ("slims"), malsanulo ("slims cilvēks"), gemalsanuloj ("slimnieki un slimnieces"), malsanulejo (slimnīca), sanigilo ("medicīna"), saniĝinto ("atveseļojies cilvēks"), sanigejo ("ārstēšanas vieta"), malsaneto ("viegla saslimšana"), malsanego {"smaga saslimšana"}, malsanegulo ("ļoti slims cilvēks"), sanstato ("veselības stāvoklis"), sansento ("veselības sajūta"), sanlimo ("veselības robeža"), malsankaŭzanto ("patogēns"), kontraŭmalsanterapio ("ārstēšana")…). Pamatvārdšķirām (lietvārdiem, darbības vārdemi, īpašības vārdiem un apstākļa vārdiem) ir pastāvīgas galotnes, kuras vienmēr norāda uz vārdšķiru. Pateicoties valodas kārtnumam, to ir sevišķi viegli apgūt, bet valodas spējīgums radīt jaunus vārdus padara to par vienu no visproduktīvākām valodām ar potenciāli neierobežotu vārdu skaitu. Tajā ir iespējams nosaukt visas jaunas idejas vai priekšmetus. Piemēram, var uzrakstīt romānu par izdomātiem galda formas marsiāņiem un nosaukt tos tablo ("galds"), tablino ("sieviešu dzimtes galds"), tablido ("galda pēctecis")… Mēs varam iedomāties ierīci, kura vienkāršo seksuālo dzīvi, un nosaukt to sekssimpligilo ("seksa vienkāršotājs"), cilvēku, kurš staigā atmuguriski (inversmarŝanto, "atpakaļstaigātajs"), zāles pret dogmatismu (maldogmigilo, "pretdogmatizīns"), utt.

Vēsture

  • 1878

    Pirmā, primitīvā esperanto versija, kuru Zāmenhofs nosauca par Lingwe Uniwersala, ir pabeigta. Taču viņa ievērojami atšķiras no mūsdienu esperanto.

  • 1887

    Zāmenhofs ar savas sievas palīdzību izdod Unua Libro — grāmatu, iepazīstinošu ar mūsdienu esperanto.

  • 1889

    Nirnbergā sāka izdot pirmo žurnālu esperanto valodā La Esperantisto, ir dibināts pirmais esperanto klubs.

  • 1905

    Pirmais Universala Kongreso (Pasaules kongress) notika Buloņsīrmērā, piedalījās 688 cilvēki.
    Izdota grāmata Fundamento de Esperanto.

  • 1908

    Ir nodibināta Universala Esperanto-Asocio, Pasaules esperanto asociācija.

  • 1954

    UNESCO nodibina konsultatīvas attiecības ar Pasaules esperanto asociāciju. Pirmā UNESCO rezolūcija.

  • 1985

    Otrā UNESCO rezolūcija. UNESCO iedrošina ANO dalībvalstis iekļaut esperanto savās skolu mācību programmās.

  • 1987

    6000 esperantistu piedalījās 72. Universala Kongreso Varšavā, lai atzīmētu esperanto simteni.

  • 2002

    Palaista lernu! – vislielākā bezmaksas esperanto mācību vietne.

  • 2008

    Vikipēdijas – vislielākās enciklopēdijas internetā – esperanto versija sasniedza 100 000 rakstu skaitu.

  • 2009

    Ir iespējams nokārtot starptautisku esperanto eksāmenu, kuram ir trīs līmeņi (B1, B2, C1). Saskaņā ar Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvei ir vērtējamas 4 pamatprasmes: lasīšana, klausīšana, rakstīšana un runāšana.

  • 2012

    Google Translate padarīja esperanto par savu 64. valodu.

Rakstības sistēma un izruna

  • a
  • b
  • c
  • ĉ
  • d
  • e
  • f
  • g
  • ĝ
  • h
  • ĥ
  • i
  • j
  • ĵ
  • k
  • l
  • m
  • n
  • o
  • p
  • r
  • s
  • ŝ
  • t
  • u
  • ŭ
  • v
  • z

Esperanto vārdi ir lasāmi tā, kā tie ir uzrakstīti. Katram burtam vienmēr atbilst viena un tā pati skaņa, vienai skaņai vienmēr atbilst tas pats burts, vārda uzsvars vienmēr ir priekšpēdējā zilbē. Divskaņi, piemēram, aŭ, eŭ, oŭ vai aj, ir uzskatāmi par vienu zilbi.

Daži īpaši burti esperanto ar latvisku transliterāciju: ĉ = č, ŝ = š, ĝ = dž, ĥ = h, ĵ = ž.

Gramatika

Visi lietvārdi beidzas ar -o: tabl-o (galds), lamp-o (lampa), hom-o (vīrietis, cilvēks).

Visi īpašības vārdi beidzas ar -a: bela (skaists), granda (liels), malgranda (mazs).

Visu darbības vārdu nenoteiksme beidzas ar -i, havi (būt (piederības nozīmē)), iri (iet).

Tagadnē galotne ir -as: mi manĝas (es ēdu), li manĝas (viņš ēd), ili estas (viņi ir), mi estas (es esmu), ŝi estas (viņa ir).

Pagātnes formu galotne ir -is. Daži piemēri: li lernis (viņš mācījās), ili estis (viņi bija), homo estis (cilvēks bija), li manĝis (viņš ēda).

Nākotnes laika formu galotne ir -os, piemēram, mi lernos (es mācīšos), Marko sidos (Marko sēdēs).

Bez nominatīva, vēl ir papildu akuzatīva galotne, kura ir lietojama lietvārdos, īpašības vārdos un vietniekvārdos kā vienskaitlī, tā daudzskaitlī: -n, piem., Mi vidas aŭton. Aŭton mi vidas. (Es redzu auto.)

Pateicoties akuzatīvam vārdu secība ir brīva.

Lietvārdu un īpašības vārdu daudzskaitlļa formas ir veidojamas ar galotni -j, pievienojamu pēc galotnes -o vai -a: libro (grāmata), libroj (grāmatas).

Pastāv aptuveni četrdesmit priedēkļi un piedēkļi, kuri palīdz radīt jaunus vārdus. Viens no visbiežāk pielietojamiem ir priedēklis mal-, kurš rada pretēju vārda nozīmi. Tā bona (labs) pārvēršas par malbona (slikts) un bela (skaists) top par malbela (neglīts).

Piedēklis -ul nozīmē 'persona', šādi grandnazulo = persona ar lielu degunu. Piedēklis -in veido sieviešu dzimtes formas, piemēram, grandnazulinoj (sievietes ar lieliem deguniem).

Vienskaitlis Daudzskaitlis
Nominatīvs Akuzatīvs Nominatīvs Akuzatīvs
Artikuls (nenoteiktais / noteiktais) - / la - / la - / la - / la
Īpašības vārds (liels) granda grandan grandaj grandajn
Lietvārds (vilks) lupo lupon lupoj lupojn

Ir divi pamatportāli, kuros jūs varat mācīties valodu tiešsaistē. Galvenā tīmekļa vietne ir www.lernu.net, bet www.edukado.net ir paredzēta galvenokārt skolotājiem.

Vikipēdija esperanto valodā: eo.wikipedia.org.

Tematiski vārdi

Jocīgas vai dīvainas parunas un idiomas

--> -->
Uz augšu