Latviešu valoda

Dzimtā valodā runājošo skaits

aptuveni 1,7 miljoni cilvēku

Oficiālā valoda

Latvijas Republikā, ES

Diasporas valoda

ASV (100 000), Īrijā (50 000), Lielbritānijā (40 000), Kanādā (28 000), Brazīlijā (25 000), Krievijā (20 000), Austrālijā (20 000), Jaunzēlandē (20 000), Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Beļģijā

Alfabēts
33 burti

Gramatiskie locījumi
7

Valodas kods
lv, lav

Lingvistiskā tipoloģija
fleksīvā , SVO

Valodu saime
Indoeiropiešu, baltu-slāvu atzars, baltu grupa, austrumbaltu apakšgrupa

Dialektu skaits
trīs dialekti: lībiskais, vidus (uz tā pamata ir izveidota literārā valoda) un augšzemnieku

Visgarākais vārds

pretpulksteņrādītājvirziens

Dīvains vārds vai teikums

trīsšķautņains

to ir grūti izrunāt

ieeja

tajā nav līdzskaņu

Vēsture

Latviešu valoda ir viena no divām dzīvajām indoeiropiešu saimes austrumbaltu valodām. Atšķirīgi no lietuviešu, latviešu valodā nesaglabājās daudzas arhaiskas vārdu formas.

Pētījumi rāda, ka baltu valodas atdalījās kā patstāvīgs zars no citām indoeiropiešu valodām 10. gadsimtā pr.Kr. Austrumbaltu valodas atdalījās no rietumbaltu valodām (jeb protobaltu valodas) aptuveni 5. gadsimtā pēc Kr. Atšķirība starp lietuviešu un latviešu valodām sāka parādīties pēc 9. gadsimta, tomēr viņas ilgu laiku palika par vienas valodas dialektiem.

Gramatika

Vārdu secība teikumā ir brīva, tā ir atkarīga no vārda, kura nozīme ir uzsverta. Piemēram, frāze "Glāzē ir ūdens" skan šādi: Glāzē ir ūdens, bet "Ūdens ir glāzē" šādi: Ūdens ir glāzē. Latviešu valodā nav artikulu; īpašības vārdiem ir noteiktības / nenoteiktības kategorija.

Lietvārdiem latviešu valodā ir dzimtes, skaitļa un locījuma kategorijas. Septiņi lietvārdu locījumi:

	Vīriešu dzimte			Sieviešu dzimte
Vienskaitlis
Nominatīvs	Draug-s draugs	Vēj-š vējš	Kuģ-is kuģis	Liep-a liepa	Pas-e pase
Ģenitīvs	Draug-a	Vēj-a	Kuģ-a	Liep-as	Pas-es
Datīvs	Draug-am	Vēj-am	Kuģ-im	Liep-ai	Pas-ei
Akuzatīvs	Draug-u	Vēj-u	Kuģ-i	Liep-u	Pas-i
Instrumentālis	Draug-u	Vēj-u	Kuģ-i	Liep-u	Pas-i
Lokatīvs	Draug-ā	Vēj- ā	Kuģ-ī	Liep- ā	Pas-ē
Vokatīvs	Draug-s!	Vēj-š!	Kuģ-i!	Liep-a!
Daudzskaitlis
Nominatīvs	Draug-i	Vēj-i	Kuģ-i	Liep-as	Pas-es
Ģenitīvs	Draug-u	Vēj-u	Kuģ-u	Liep-u	Pas-u
Datīvs	Draug-iem	Vēj-iem	Kuģ-iem	Liep- ām	Pas-ēm
Akuzatīvs	Draug-us	Vēj-us	Kuģ-us	Liep- as	Pas-es
Instrumentālis	Draug-iem	Vēj-iem	Kuģ-iem	Liep- ām	Pas-ēm
Lokatīvs	Draug-os	Vēj-os	Kuģ-os	Liep- ās	Pas-ēs

Īpašības vārdu formas ir atkarīgas no dzimtes, skaitļa un locījuma; tāpēc īpašības vārdi ir saskaņojami ar pārvaldošiem viņus lietvārdiem.

Latviešu īpašības vārdu īpatnība ir noteiktās un nenoteiktās formas.

Darbības vārdiem latviešu valodā ir kārtas, laika (tagadnes, pagātnes un nākotnes), izteiksmes, personas un skaitļa kategorijas. Darbības vārdiem ir arī daudzas divdabju formas.

Divdabju piemēri:

ziedošs koks
ziedošs koks
noziedējis koks
noziedējis koks
lasāma grāmata
lasāma grāmata
izcepta maize
izcepta maize
viņš iet domādams
viņš iet domādams

Rakstības sistēma un izruna

Mūsdienu latviešu alfabētā ir 33 burti.

Patskaņi latviešu valodā var būt gari vai īsi. Gan īsas, gan garas skaņas ir neatkarīgas, viņas var radīt atšķirību starp vārdiem un vārdu formām, piemēram: kazas — kāzas, kase — kasē. Patskaņi uzsvertās un neuzsvertās zilbēs ir izrunājami vienādi. Patskaņu garums mūsdienu latviešu valodā ir apzīmējams ar garumzīmi virs burta: ā, ē, ī, ū.

Divskaņi: ai, ei, ui, o [uo], au, ie. Balsīgais līdzskanis j pozīcijā pēc patskaņiem var veidot divskaņus, piemēram: klajš [klaiʃ], zvejnieks [zveinieks], šuj [ʃui]. Līdzskanis v arī var veidot divskani, piemēram: tev [teu].

Latviešu valodā burti Ļ ļ, Ņ ņ, Ķ ķ, Ģ ģ apzīmē 4 mīkstus līdzskaņus. Balsīgie līdzskaņi pozīcijā pirms nebalsīgiem ir izrunājami kā nebalsīgi. Līdzskaņu vārdu galotnes -ds (gads) un -ts (lakats) parasti izrunājamas kā [ts], -žs (spožs), -šs (svešs) — kā "š". Vārdu beigās balsīgie līdzskaņi vienmēr paliek par balsīgiem.

Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzvara intonācijas: stieptā (stieptā), krītošā (krītošā)un lauztā (lauztā intonācija). Piemēram, loks ([luõks], sīpolu laksts), loks ([lùoks], liekta līnija), logs ([luôgs]).

Latviešu valodas līdzskaņi var būt balsīgi vai nebalsīgi, mīksti vai cieti un arī citādi raksturojami, attiecīgi viņu artikulācijas vietai un veidam.

Dialekti

Ir trīs galvenie latviešu valodas dialekti:

Avots: Wikimedia Commons

Sarunas pieklājības noteikumi

Pieklājīgs personas uzrunas veids ir daudzskaitļa 2. personas vietniekvārda un darbības vārda formu lietošana Jūs ("Jūs").

Oficiāla pieklājīga uzrunas forma ir uzvārds ģenitīva locījumā un vārdi kungs vai kundze, piemēram: Kļaviņa kungs, Liepas kundze. Šī konstrukcija ir lietojama arī uzrunājot cilvēkus augstā amatā, piemēram: prezidenta kungs, ministres kundze.

Uzrunājot vecākus biežāk ir lietojams vietniekvārds "tu", taču ciematos vecāku uzrunā joprojām ir sastopams "Jūs" lietojums. Vārdi ir lietojami neformālās situācijās, bet uzvārdi — formālās.

Interesanti, ka latviešu valodā nav stipru lamuvārdu. Tiem, kam ir tādi nepieciešami, jāiztiek ar latviešu pejoratīviem, piemēram īkstoņa ("īkstoņa") vai ir jāvēršas pie milzīgiem krievu vai angļu valodu resursiem.

Lingvopēdija