Valodu saimes
"Kā valodas ir saistītas"
Tāpat kā dzīvie organismi, valodas attīstās, un tās valodas, kuras nākušas no viena priekšteča (saucāma par "pirmvalodu"), pieder vienai valodu saimei. Valodu saime var būt sadalīta uz vairākām apakšsaimēm: piemēram, indoeiropiešu saime iekļauj slāvu valodas, viena no slāvu valodu apakšgrupām ir rietumslāvu valodas, kuru starpā ir poļu un slovāku valodas.
Salīdzināmā valodniecībā, kā jau ir skaidrs pēc nosaukuma, salīdzina valodas, lai pierādītu viņu vēsturisko radniecību. To var darīt ar fonoloģijas, gramatikas un leksikas salīdzinājumiem pat tajos gadījumos, kad nav šo valodu pirmteča rakstisko liecību.
Jo tālāk valodas ir viena no citas, jo grūtāk ir noskaidrot, vai starp viņām pastāv ģenētiskā radniecība. Piemēram, lingvistiem nav nekādu šaubu par spāņu un itāļu valodu radniecību, bet altajiešu valodu saimes (kura varētu iekļaut turku un mongoļu valodas) eksistēšana ir apstrīdama un nav visu lingvistu atzīta. Pat ja visas valodas nāk no kopīga priekšteča, šobrīd to ir vienkārši neiespējams uzzināt. Ja pirmā cilvēku valoda eksistēja, šī varētu būt runāta pirms desmitiem tūkstošu gadu (ja ne vairāk). Šis apstāklis padara salīdzinājumus ārkārtīgi grūtus vai pat neiespējamus.
Valodu saimju saraksts
Lingvisti noteic vairāk nekā simts galveno valodu saimju (t.i., par kurām ir zināms, ka viņas nav radniecīgas). Vienas no tām sastāv tikai no dažām valodām, citas iekļauj vairāk nekā tūkstoti valodu. Šeit ir dažas no galvenājām pasaules valodu saimēm.
| Valodu saime | Areāls | Valodas |
|---|---|---|
| Indoeiropiešu | No Eiropas līdz Indijai, mūsdienās visi kontinenti | Gandrīz 3 miljardi cilvēku runā vairāk nekā 400 valodās. Tajā starpā romāņu valodas (spāņu, itāļu, franču...), ģermāņu valodas (angļu, vācu, zviedru...), baltu un slāvu valodas (krievu, poļu...), indoāriešu valodas (persiešu, hindi, kurdu, bengāļu un citas daudzas valodas, kurās runā teritorijā no Turcijas līdz Ziemeļu Indijai), kā arī dažas citas valodas, tādas, kā grieķu un armēņu. |
| Sinotibetiešu | Āzija | Ķīniešu valodas, tibetiešu un birmiešu |
| Nigēras-Kongo | Melnā Āfrika | Svahili, joruba, šonu, zulu |
| Afroaziātu | Vidējie Austrumi, Ziemeļu Āfrika | Semītu valodas (arābu, ivrits...), somāļu valoda |
| Austronēziešu | Dienvidaustrumu Āzija, Taivāna, Okeānija, Madagaskara | Vairāk nekā 1000 valodu, tostarp indonēziešu, filipīno, malgašu, havajiešu, fidžiešu... |
| Urāliešu | Centrālā, Austrumu un Ziemeļu Eiropa, Ziemeļu Āzija | Ungāru, somu, igauņu, sāmu valodas, dažas valodas Krievijā (udmurtu, mariešu, komiešu...) |
| Altajiešu (diskutējama) | No Turcijas līdz Sibīrijai | Tjurku valodas (turku, kazahu...), mongoļu valodas (mongoļu...), tungusu valodas (mandžūru...), daži piekritēji pat iekļauj japāņu un korejiešu valodas |
| Dravīdu | Dienvidu Indija | Tamilu, malajālama, kannadu, telugu |
| Taju-kadaju | Dienvidaustrumu Āzija | Taju, laosiešu |
| Austroaziātu | Dienvidaustrumu Āzija | Vjetnamiešu, khmeru |
| Na-dene | Ziemeļamerika | Tlinkitu, navahu |
| Tupi | Dienvidamerika | Gvaranu |
| Kaukāziešu (apstrīdama) | Kaukāzs | Trīs saimes. Visvairāk lietojama kaukāziešu valoda ir gruzīnu valoda. |
Īpašie gadījumi
Izolēta valoda
Izolēta valoda ir "bārenis": nav liecību, ka viņa pieder pie kādas zināmās valodu saimes. Labākais piemērs ir basku valoda, kuru runā Spānijā un Francijā. Viņa ir aplenkta ar indoeiropiešu valodām, tomēr ļoti atšķiras no tām. Valodnieki ir salīdzinājuši basku valodu ar citām Eiropas, Kaukāza un pat Amerikas valodām, bet neatrada nekādu radniecības pierādījumu.
Cita plaši pazīstama izolētā valoda ir korejiešu, kaut arī daži valodnieki uzskata, ka viņa ir radniecīga altajiešu valodām vai japāņu valodai. Pati japāņu valoda reizēm noteicama kā izolētā valoda, bet precizāk ir uzskatīt viņu kā piederošu pie mazās japāniešu valodu saimes, kura ietver dažas radniecīgas valodas, piemēram, okinaviešu.
Pidžini un kreoliskās valodas
Pidžins ir vienkāršota komunikācijas sistēma, kura attīstās starp divām vai vairākām grupām, kurām nav kopīgas valodas. Pidžins nerodas tieši no vienas valodas, bet veidojas no dažu valodu pazīmēm. Kad bērni sāk mācīties pidžinu kā nacionālo valodu, šī top par pilnvertīgu, stabilu valodu, saucāmu par kreolisko valodu.
Daudzums šobrīd runājamo pidžinu un kreolisko valodu ir radušās kolonizācijas rezultātā, šīs valodas balstās uz angļu, franču vai portugāļu valodām. Viena no visvairāk lietojamām kreoliskām valodām ir tokpisina, oficiālā Papua-Jaungvinejas valoda. Šī balstās uz angļu valodas, bet viņas gramatika atšķiras un vārdu krājums ietver vārdus, aizņemtus no vācu, malajiešu, portugāļu un dažām vietējām valodām.