Etimoloģija pētī vārdu vēsturi, izcelsmi un to, kā vārdu formas un nozīmes mainījās ar laiku. Pētot valodas ar ilgu rakstisku vēsturi, etimologi izmanto tekstus, lai saprastu, kā vārdi bija lietojami agrākos laikposmos un kad viņi ienāca noteiktajā valodā. Kad nav tiešas informācijas par valodu, un to nākas rekonstruēt, etimologi vēršas pie salīdzināmās valodniecības.

No kurienes nāk jauni vārdi?

Ir trīs galvenie veidi, kā jauni vārdi ienāk valodā: aizguvums, vārdu veidošana un skaņu simboliskums.

Aizguvums

Aizguvums nozīmē, ka vārdi ir ņemami no citām valodām. Šādi radušies valodā vārdi ir saucami par aizgūtiem vārdiem. Šis ir ārkārtīgi izplatīts mehānisms: vairāk nekā puse no visiem angļu valodas vārdiem bija aizgūti no franču un latīņu, bet aizgūtie ķīniešu vārdi veido svarīgu daļu japāņu, korejiešu un vjetnamiešu valodās.

Aizguvumi parasti ir piemērojami valodas, kurā viņi ir aizgūti, fonoloģijai un ortogrāfijai. Angļu vārdi japāņu valodā bieži vien gandrīz nav atpazīstami. Piemēram, バレーボール (borēboru) nāk no angļu valodas un nozīmē ‘volejbols’, taču v un l ir aizstāti ar b un r, jo japāņu vārdi nevar beigties ar līdzskani, izņemot n. Šīs izmaiņas nebija apzinātas: borēboru ir dabiska izmaiņa, kad japāņu valodas lietotāji saka volejbols attiecīgi viņu valodas izrunas noteikumiem.

Aizgūtam vārdam var būt citāda nozīme, nekā oriģinālā valodā: krievu vārds портфель portfel′ (‘portfelis’) nāk no franču portefeuille, kurš nozīmē ‘maks’. Pseidoanglicismi ir bieži sastopami daudzās valodās: Handy nozīmē ‘mobilais telefons’ vācu valodā, šis vārds ir tikai netieši saistīts az nozīmi ‘parocīgs’ angļu valodā.

Bez tam, vārdi var būt aizgūti abos virzienos, t. i., vārds var pārvietoties starp valodām tur un atpakaļ. Piemēram, franču vārds cinéma bija cēlies no grieķu vārda κίνημα kínima, ‘kustība’, vēlāk grieķu valodā tas pats vārds bija aizgūts no franču ar jaunu uzrakstījumu σινεμά sinemá.

Vārda veidošana

Valodās ir daudzi jaunu vārdu radīšanas veidi. Viens no tiem ir atvasināšana, t. i., jauna vārda radīšana uz eksistējoša vārda pamata, citi veidi ietver salikteņus, kuri ir veidojami saliekot vārdus kopā.

Vēl ir akronīmi (vārds “NATO” ir izveidots no “North Atlantic Treaty Organization”, saliekot pirmus pilna nosaukuma burtus), strupinājumus (“info” no “informācija”) un vārdu saplūdumu (“smogs” no angļu “smoke” + “fog”)

Izlasīt vairāk par vārdu veidošanu var nodaļā Morfoloģija.

Skaņu simboliskums

Vārds “klikšķis” ir onomatopoēzes piemērs.

Kā attīstās vārdi?

Valodā viss attīstās: izruna, gramatika un vārdi. Jauni vārdi parādās, veci vārdi pazūd, esošie vārdi izmainās.

Vārdu vēstures pētīšana ir salīdzinoši vienkārša, ja eksistē rakstiskas liecības, bet ja tādu nav, rekonstruēdami senās valodas valodnieki vēršas pie salīdzināmās metodes, t. i., salīdzina valodas pēctečus. Viena no valodas evolūcijas pamatīpašībām ir sistemātiska skaņu izmaiņa: izmaiņas izrunā neskar atsevišķus vārdus, bet gan veselu valodu. Piemēram, mūsdienu slāvu valodu priekštecim bija G skaņa. Šī daudzumā valodu palika, taču dažās no tām, piemēram, čehu un slovāku, tā pakāpeniski izmainījās uz H: vārds "kalns" ir gora krievu un slovēņu, bet hora čehu un slovāku valodās. Skaņu izmaiņas nav vienmēr tik vienkāršas, jo gadās, ka skaņas izmainās vienīgi noteiktos kontekstos (vārdu beigās, pirms patskaņa, utt.), bet tas ir pamatprincips, kuru valodnieki pielieto salīdzinādami valodas un rekonstruēdami viņu priekštečus.

Tūkstoši evolūcijas gadu var tik stipri izmainīt vārdus, ka viņi paliek neatpazīstami: protoindoeiropiešu *ḱm̥tóm (simbols * apzīmē, ka vārds ir rekonstruēts un nav jebkad sastapts tekstā), kurš nozīmē ‘simts’, pārvērtās par tādiem atšķirīgiem vārdiem, kā šimtas lietuviešu valodā, sto slāvu valodās, cent franču valodā, صد sad persiešu valodā un εκατό ekató grieķu valodā.

Valodu rekonstrukcīju vēl sarežģītāku padara aizgūtie vārdi un tas fakts, ka vārdu nozīmes izmainās: “decimate” mūsdienu angļu valodā nozīmē ‘gandrīz pilnīgi iznīcināt’, taču sākotnēji šis vārds nozīmēja ‘nogalināt vienu no desmita’, bet franču vārds travail (‘darbs’) nāk no latīņu tripalium (spīdzināšanas rīks).